372. diena 15.09.2012

Pamodos agri, ap septiņiem pēc vietējā laika. Iepriekšējā naktī biju tik vēlu, ka reģistratūrā nebija neviena, kas mani sagaida. Tikai nakts sargs, kas iedeva atslēdziņu, durvju karti, interneta vadu un rozā kompaktdisku, kurš jāizmanto, lai pieslēgtos interneta tīklam. Well, šeku reku, tāda arhaiska lietā kā kompaktdisku lasītājs manā datorā nav un man bija jādodas uz Universitāti, lai pārrakstītu info no CD uz zibatmiņu. Trīs stundas un divas masīvas izgāšanās velāk - darīts, aizrakstīts Elīnai no bibliotēkas un uz mājām. Taču pa ceļam, kamēr es jau esmu iegrimis savā iekš-galvaskausa Google Maps, man aiz muguras viens krieviski runājošs jaunietis sāk lasīt manu latvisko uzrakstu uz mugursomas un prasa, no kuras pilsētas es esmu. "No Tukuma", es atbildēju draudzīgajam rīdziniekam, kurš runāja ar ļoti mazu, bet saklausāmu akcentu. Un tā nu ejot pāri ielai es tiku ielūgts uz vakara Society pasākumu, kas protams bija patīkams pārsteigums. Nokļūstu smaidīgāks mājās, internets it kā uzlikts un tad, mans jaukais brīnums atsakās darboties, kamēr es agresīvi lamāju to rozā interneta pagānu. Nācās gaidīt vēl vairākas stundas un zvanīt viņiem uz centrāli līdz man apskaidroja problēmu un kopā ar ļoti draudzīgu operatoru visu salabojām un man bija internets. Pāris sen gaidītas skype sarunas vēlāk, tuvojās jau brīdis, kad man jādodas uz norunāto vietu un jāuzzin, ka mani saimnieki šovakar būs Glasgow University Russian Speaking Society, kas bija patīkami, ņemot vērā, ka pēdējos 3 gadus man nebija sanācis praktizēties valodu, kuru mācījos skolā ar nesliktām sekmēm, un kuras daļēju mantojumu nes, ja ne mani gēni, tad vismaz uzvārds. Lai nu kā Mēs dodamies uz dzīvokli, kur iepazīstos ar vairākiem Sašām un Dimām, un Stasu, un Mašu. Un es te vicinos ar savu izteikti reto vārdu, līdz pasākumam pievienojas arī Jānis, Krišjānis un Līna. Tā nu dažu draudzīgu sarunu vēlāk gan latviski, gan krieviski, gan angliski, visi lēnām dodos citus virzienos, bet mans divu stundu miegs liek par sevi mant un es draudzīgi un pieklājīgi atvados no pasākumbiedriem un rītdienas paģirām. Tagad es vismaz zinu kāds ir īsākais ceļš uz mājām, un kā vienmēr tas ved caur pārdomām.