195. un pēdējā šogad diena 09.05.2011

Šodien laikam lietas spēja mainīties pat ļoti strauji. Zobu sāpes pārgāja tieši pirms eksāmena un atsākās tieši pēc eksāmenu; visu dienu bija milzīga svelme, tad apmēram 5 minūtes bija pērkona negaiss un atkal svelme. Visas grāmatas ir nodotas, visas biļetes izprintētas, nauda izņemta un drēbes sakrāmētas. Gads bijis raibs, taču nepieciešams un es pat teiktu, ka uzlabojumu pilns. Esmu iesācis lieliskus darbus un ar katru mēnesi rada taustāmākus mērķus, kuriem seko taustāmāki rezultāti. Jā, varbūt dažkārt nesasniedzu to, ko gribētu, taču kopumā šogad kļūstu apmierinātāks ar dzīvi, nekā biju pagājušogad. Ja man būtu jāraksturo šis gads vienā vārdā, tad es atbildētu: "stabilitāte". Pakāpeniska izaugsme, bez lieliem ekstrēmiem, tādas ikdienišķas problēmiņas, bez lieliem notikumiem, bez lieliem kāpumiem vai kritumiem. Tas ir ļāvis man labāk novērtēt, kas es esmu un ko es vēlos, un kā to sasniegt. Vasara būs piepildīta un atmiņu pilna, un, cerams, jaunu atmiņu veidojoša. Izbaudīšu Cuba Libre uz sava balkona, kamēr austiņās skan Džons Lenons, vai Džeks Kerueks, un centīšos nosauļot savu vēderu. Citādi šeit bijis forši. Iepazinu jaunus cilvēkus, jaunu kultūru, jaunas mācīšanas metodes, jaunu augstskolu, jaunu valsti. Taču man arī ļoti pietrūkst savas. Latvijā viss ir daudz labāks, pat daudzējādā ziņā. Tādēļ varbūt pēc vairākiem mēnešiem septembrī, nemaz nepriecāšos par to, ka jābrauc šeit atpakaļ.