197. diena 28.09.2011

Šīsdienas lielākais izaicinājums bija pārliecināt Viljamsu, ka es tomēr esmu gana labs, lai piedalītos viņa rīkotajā nodarbībā. Iegāju viņa ofisā jau ar domu, ka manā virzienā lidos lamas, grāmatas un pārītis mērinstrumentu. Taču man par pārsteigumu un atvieglojumu viņš manu ideju pieņēma ar visai lielu apātiju. Varbūt nabadziņš nebija pamodies, bet viņam tiešām bija vienalga. Dažkārt vienaldzīgi pasniedzēji ir tie labākie. Pirmā šī gada lekcija man "iekrita" matemātika pie pseido-savantiskā pseido-sangvīniķa Trevora Deivisa. Tiesa šogad ir savāds jauninājums, ka lielākā daļa inženieru matemātiku mācās vienlaicīgi. Tātad kopā ar būvniekiem, lekciju telpā bija arī visi mehāniskie inženieri un biomedicīnas inženieri. Līdz ar to pilnīgi pilna lekciju telpa. Visa kursa skaistule Veronika (Die's vien zin' kādēļ viņa iestājās būvniekos, jo parasti inženieru meitenes ir mazas, pumpainas un ar ūsām) man pastāstīja, ka šī ir trokšņainākā lekcija, jo visi sarunājas un nabaga Deivisu nemaz dzirdēt nevar. Tā bija puspatiesība, manu uzmanību vairāk novērsa aukstais kondicionieris virs manas galvas un iespēja pavērot erotiskās īsziņas, kuras sūtīja puisis man priekšā. Biju arī beidzot iepirkties un sapratu, ka manai plītij mājās kaut kas smagi čakarējas, jo daži kloķīši negrozās tā kā vajag un nemanāmi šodien ieslēdzu 3 nepareizos riņķus.Applaucēju arī roku, taču izskatās, ka nebūs nekas palicis. (prieka pilni aplausi zālē)