Te nu Entonijs ļoti jauki piekrita papozēt, lai varu parādīt kā tā šīsdienas izklaide izskatās no malas. Kā var nolasīt no viņa ne pārāk apmierinātās sejas izteiksmes: a) Šī fotogrāfija ir uzņemta jau mērīšanas pašā nobeigumā un b) viņš nav tik brīvprātīgs pozētājs, cik es lieku noprast. Varbūt man vajadzētu ielikt kādu profesionālāku foto. Tad nu lūk. P.S. labi, ka mums nelika vilkt tās kaitinošās atstarojošās vestes.
Glasvēģis - liet.v., īpašv. - Iedzīvotājs, kas dzīvo Glāzgovā, Skotijā. Ikdiena, kas tiek pavadīta starp šiem visai interesantajiem cilvēku eksemplāriem, tiek pierakstīta šeit. Mani piedzīvojumi un atmiņas starp tartānu, viskiju un dūdām, vārdu pa vārdam paliek šajā mazajā virtuālajā dienasgrāmatā.
198. diena 29.09.2011
Es tiešām tagad varu teikt, ka jūtos noguris un knapi spēju kustināt pirkstus, lai klabinātu, pa šo visai modernā paskata "DELL" klaviatūru. Anyjew, šodiena sākās visai daudzsološa ar Viljamsa lekciju. Viņam mums bija jāmāca par mērījumiem, taču kā parasti par tēmu viņš runāja tikai pusi stundas. Tikko viņam tekstā parādījās runa par mērlentu, kura nokarājas, viņš apgalvoja, ka viņa sievas ķermenis nodarbojas ar kaut ko līdzīgu, proti, cīnās ar gravitāciju un zaudē. Pussmieklīga bija arī viņa piezīme par to, ka dažkārt mērīšanai traucē koki, krūmi un pakalni, kuri kolektīvi tiek apzīmēti ar zinātnisko terminu "sūdi".Taču kā jau ierasts vislielākos smieklus saņēma viņa spēja atdarināt citus pasniedzējus. Mūsu priekšā atdzīvojās gan matemātikas pasniedzējs Deiviss ar savu augstmanīgo velsiešu akcentu, gan Strukturālais inženieris Grāsls, ar savu vācisko stostīšanos. Neatlika daudz laika, lai vakarā jau dotos uz pēcpusdienas nodarbību, kurā mēs nodarbojāmies ar izslavēto mākslu, kas saucās "survey"-ings, jeb kā to pareizi tulko latviski "lūri binoklī uz trijkāja un centies saprast kādēļ tavi nolādētie mērījumi ir radījuši pusotra metra kļūdu"-ings. Vairāk nekā divas stundas mēs riņķojām apkārt mazai lasītavai un salām, cenšoties turēt kaut kādu mērkociņu taisnu, kamēr Viljamss pīpēja pīpi un skaidroja ko mēs darām nepareizi. Patiesībsakot, bija jau interesanti. Praktiskie darbi vienmēr ir interesanti. Taču pēc visas tās mocīšanās es biju nosalis un pat atguvis savas jaukās iesnas. Iesnas ir kā tas resnais runātīgais puisis tavā klasē, kurš tevi garlaiko bezjēgā, jo tu atļāvies aiz žēluma būt pret viņu jauks, un tagad viņš nespēj nekādi aizvērties. Arī ar iesnām ir tā, ka tās tevi pavada ilgi un tu priecājies, kad vari no tām atvadīties. (vai arī vēl labāk, ja šis no deguna tekošais runātīgais tusnītis pazūd neatvadoties) Ū, vel jāpiemin tas, ka tajā vieta, kur pagājušogad blakus manām kojam bija autosalons tagad ir bedre. Turklāt visai liela.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)

Saožu daudzsološu nāktones cilvēku, mīļais :*
AtbildētDzēst