263. diena 3.12.2011

Ir jau samērā vēls. Pēc garās mācību dienas man ir iespēja paklausīties siltu, nomierinošu franču džezu un pārdomāt visu. Šī ir mana meditācija, mans rituāls, ar kura palīdzību es sakārtoju savas domas, ikdienas steigā izveidotajā, nekārtībā. Savādās šalkoņas skūpstās ar saksafona skaņām manās ausīs. Cilvēks mēdz būs savāds. Nesen klausījos mazas Sema Harisa pārdomas un tas man lika pašam aizdomāties. Ikdienā nav nekā tāda, ko mēs sauktu par "autonomo Es". Mēs iedomājamies, ka esam mazs apziņas kamoliņš, kas dzīvo aiz mūsu acīm un lūkojās caur tām uz pasauli. Mēs savus ķermeņus redzam kā autonomus no mums pašiem, kā transporta līdzekļus, kas mūs vadā un kā mehānismus, par kuriem mums jārūpējas. Bet tā ir tikai kognitīva ilūzija. Mūsu smadzenes nav autonomas no mums pašiem un pat frāze "mans ķermenis" ir dažos gadījumos nepareiza un labāk būtu teikt "Es". Taču ir tik grūti reāli to apzināties un to sajust. Mēs pamostamies katru rītu un sākam domāt, mūsu smadzenes pārstrādā informāciju nepārtraukti, katru minūti ģenerējot jaunas idejas un pārdomājot vecās. Mūsu paškritika, mūsu bailes, mūsu atklāsmes un vilšanās, un laimes apziņa mūs pamet tikai miegā un pat tad dažkārt tiek mums atgādinātas sapņu formā. Mēs ejam pa ielu un nedomājam par iešanu, tas jau ir kļuvis par ko dabisku un pašsaprotamu un varam domāt par jebko citu šādi transportējot sevi. Tādēļ šādi rituāli, šāda meditācija man palīdz rast savādu harmoniju ar sevi (pat neaizraušos ar nederīgiem Budisma vai cita misticisma terminiem šeit.) Bet rodas spēja kaut ka sajust savu ķermeni citādi, spēja sajust veselumu ar sevi un tas palīdz racionālāk apstrādāt informāciju un vēsāku prātu redzēt visu kopsakarību bildi. Un es zinu, ka katram ir šādi rituāli, vieniem deja, citiem sports, citiem māksla, citiem sekss (kas patiesībā ir visi trīs iepriekšminētie) taču katrs meklē kaut ko darīt šajā dzīve, lai varētu nedomāt, lai varētu izslēgt to balto troksni bēniņos. "Es piedziedu ķermeni elektrisku!" teiktu Valts Vitmens un es meklēju mūziku, kas piedzied arī manu, pat ne manu, drīzāk mani. Piedzied mani elektrisku...