265. diena 5.12.2011 otrā daļa

Un pēc īsā dienas puteņa, laikam viss būs nokusis un nebūs iecerētā haosa. Darn! Turklāt esmu pavisam nedaudz apslimis. Ar "pavisam nedaudz", es tiešām domāju "absolūti minimāli", proti, man mazdrusciņ sāp kakls un man tek viena nāss. Viena! Esmu pārliecināts, ka tas nav medicīniski iespējami, taču tā nu ir. Man arī jāatzīstas mazā, nevīrišķīgā grēkā. Es valkāju puszeķītes... Puszeķītes? Tas ir tad, kad valkājot zeķes, tu tās novelc tik zemu, ka atsedz papēžus, bet pārējā pēda ir nosegta. Es parasti zeķes šādi valkāju vakaros, kad pēdas jau jūtas nogurušas un es vēlos apvienot siltumu ar brīvības sajūtu, ļaujot aukstajai grīdai masēt manus papēžus. Tas ir kā pēdu dekoltē, tas nosedz tiklību, taču uzaicina skatienus. (parasti apmulsušus skatienus) Un, hey, jāizmanto katra iespēja izrādīt pasaulei savas seksīgās potītes.