298. diena 1.02.2012

Es vēl aizvien izbaudu nedēļu, kurā nav ielikta neviena pēcpusdienas nodarbība. Klausos B.B. Kingu un domāju par to, ka rīt stundas ilgs tikai līdz 11iem. Lieliski, vairāk laika varu veltīt rakstīšanai, kura pavisam lēnām, bet daudzsološi iet uz priekšu. Turklāt esmu saderējis ar Elīnu, ka ja atbraucot mājās man nebūs 20'000 vārdu progresa, es būšu spiests ēst lašmaizītes. Mana nepatika pret zivīm ir labi dokumentēta un atrast labāku draudus nemaz nav iespējams. Otrkārt, atliks vairāk laika, lai labotu manu kaunpilnāko ne-prasmi, proti, manu ārkārtīgi fascinējoši šaušalīgo dejošanu. Nē, nopietni, es nesen pa Animal Planet redzēju pelikānus, kas dejo labāk. Nopietni... tie lielknābja tizlputni to prot labāk. Tādēļ tā ir man apņemšanās to lietu beidzot sakārtot līdz vasarai (ikgadējais solījums) bet šoreiz tiešām (ikgadējais solījums).