Glasvēģis - liet.v., īpašv. - Iedzīvotājs, kas dzīvo Glāzgovā, Skotijā. Ikdiena, kas tiek pavadīta starp šiem visai interesantajiem cilvēku eksemplāriem, tiek pierakstīta šeit. Mani piedzīvojumi un atmiņas starp tartānu, viskiju un dūdām, vārdu pa vārdam paliek šajā mazajā virtuālajā dienasgrāmatā.
352. diena 26.03.2012
9:30 un sākas pirmā Ģeodēzijas, jebšu zemes mērīšanas praktikuma diena. Pie fakultātes piebrauc jauks autobusiņš un uzņem mūs smaidīgos studentus. Tā nu mūs aizveda uz skolas sporta centru, kurā ir milzīgs daudzums laukumu un stadionu un parks, kurā mums bija iespējas pamērīt lietas. Tiesa šī bija pirmā reize visa šī pasākuma vēsturē, kad nelija lietus. Patiesībsakot, bija viena no karstākajām pavasara dienām, ko es atceros Glāzgovā. Pirmoreiz šogad arī atskārtu, cik skaisti ir sieviešu pleci, kurus parasti noslēpj vēlme pēc siltuma ziemā. (Laikam mani hormoni vainīgi un liek man aizmirst to cik ļoti kaitinošas ikdienā sievietes mēdz būt. Kāpēc tad es draudzējos ar sievietēm, tu jautāsi? Well, tādēļ, ka lai cik neciešamas nebūtu sievietes, vīrieši pamanās būt mazdrusciņ neciešamāki, kad esi visvairāk aizkaitināms.) Un kā reiz runājot par kaitinošumu, Raijens, kurš bija manā mērīšanas grupā izdomāja nokavēt autobusa un uzdzina mūsu grupai lielu stresu, ierodoties ar taksi. Laiks bija vispateicīgākais, siltā saule ļāva izbaudīt pusdienas zālienā un nemaz netraucēja precīzajiem mērījumiem. Darbs beidzās ātri un būtu bijis negods neizbaudīt lielisko, saulaino dienu un nedoties kājām uz māju pusi. Mēs ar Entoniju izdomājām iet gar upi Kelvinu, kas vijās cauri mežiem un zem pamestiem dzelzceļa tiltiem. Tā nu jauku sarunu un patīkamas vides ieskauti vērojām atplaukstošo dabu, gan putnos kokos, gan mīlniekos parkā, kuri vēroja upi, klausoties mūziku telefonā, kuru bija nodrošinājis puisis, lai padarītu mirkli īpašāku. Izgājām arī Botāniskajam dārzam, kura zālienu bija nosegušas armijas ar skotu ģimenēm, kuras kā lāči bija izlīduši no savām alām, lai baudītu sanšainu. Iegājuši veikalā nopirkām paku ar Cornetto saldējumiem un es iegādājos pudeli Bulmer's bumbieru sidra, jo šeit sidra dzeršana nav automātiska homoseksualitātes pazīme. Varēju atgriezties mājās, botas nomest stūrī atvērt logu un izbaudīt caurveju, bet še tev, bija dilemma. No vienas puses siltums vēl aizvien nav salabots un radiatori darbojas uz pilnu klapi visu dienu. No otras puses ārā labo ūdensvadu zem ceļa, kas nozīmē, ka pneimatiskie āmuri met trokšņus manā istabā. Bija jāizlemj ar ko es vairāk varu sadzīvot ar Troksni vai karstumu. Pavasaris mani pamodina, pat nezinu kādēļ, bet kā puķīte stiepjos pretī saulītei. Mammu, mamm, paskaties, es esmu margrietiņa.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru