355. diena 29.03.2012

Un ja mēs nebūtu masīvi sačakarējuši savu ģeodēzijas praktikumu, tad šodien viss jau būtu brīvi, taču nebija lemts. Tā iemesla dēļ visu vakardienu un šo rītu pavadīju mācoties un pārrakstot mūsu aprēķinus. Beigās jau viss bija lieliski un šodienu var oficiāli saukt par pēdējo darba dienu šajā gadā, tagad tikai rīt jāaprunājas ar profesoru Stjuartu par apmaiņu nākamgad un būšu brīvs kā skots. Tad kravāšu koferus un slīdēšu uz Oslo, lai 1. aprīļa naktī jau būtu Latvijā, pamācītu Elīnai matemātiku un brauktu uz dzimto pilsētu. Un šis vakars tāpat kā iepriekšējie būs tukšs un pārdomu pildīs. Pat nezinu kādēļ nespēju atrast laimi. Laikam pārlieku esmu pieradis pie rutīnas bez dažādības dzīvē, un, kad ierastais liek vilties, tad nav nekas, kura dēļ varētu ierasto aizmirst kaut uz brīdi. Lai iesper zibens, gaudo suns. Ceru, ka vasara visu to izmainīs.