356. (pieņemsim) diena 30.04.2012

Pat biju aizmirsis, ka neesmu šeit rakstījis veselu mūžību. Pavasara brīvlaiks Latvijā bija lielisks, bet kā vienmēr šķita par īsu. Vēl braucot uz mājām uzzināju, ka norvēģu vilcieni ir dīvaini. No ārpuses aerodinamiski, Eiropas inženieru varenība, taču interjers iekārtots kā kādas omītes dzīvoklis no 70-tajiem gadiem. Norvēģija bija jauka, taču vēl labāk patika jau atgriezties Latvijā, kur, spītējot vējam, klumburēju pie Elīnas. Jau nonācis pie viņas mājas, gribēju būt romantisks un vēlējos viņu uzrunāt caur logu, būdams nakts pēdējais kavalieris, laternu izgaismots. Es sākumā meklēju kādu mazu akmeni, lai pievērstu viņas uzmanību, taču, nevienu neatradis, atvēru maku un izvēlējos dažus jaukus pensus, ko mest pa logu. Metieni gan lielākoties bija neveiksmīgi, jo vējš turpināja svaidīt manas monētas pret manu gribu. Pat tie kas trāpīja tika ignorēti no Elīnas puses ar frāzi "laikam jau tikai vējš". Šodien dabūju atkārtot pēdējiem diviem eksāmeniem, pirmie divi bija dažādas kvalitātes, proti, Mehānika - lieliski, Matemātika - OuEmGā. Tik šaušalīgu matemātikas eksāmenu nebiju nekad licis un ļoti ceru, ka augustā nebūs jāpārraksta. Pēc šodienas atkārtošanas lekcijas arī sapratu, ka Ūdens Inženierija ir ironiski sauss priekšmets. Un šodien kļuva aizvien pašsaprotamāk, ka man ir jāatrod kāds, kas var man iemācīt dejot. Esmu ar mieru iemainīt kādas savas spējas pasniegšanu (ja vien man būtu kādam noderīgu spēju).