89. diena 7.12.2010

Jā, es pēdējās dienās rakstu daudz retāk nekā man vajadzētu, bet tas saistīts ar to, ka dienas ir monotonas un saistās galvenokārt ar mācīšanos un tā kā tas nav īpaši labs literārais materiāls, tad to atkārtot nevajag. Turpretim mana iedomu pasaule, jebšu "nakts filmas", jebšu sapņi ir izrādījušies pagalam interesanti. Vakar es biju Viktorijas laikmeta izmeklētājs. Man ir uzdots izmeklēt četru cilvēku slepkavību vienā mājā. Katrs no viņiem tika nogalināts savā istabā, katrs savā metodē (cits noindēts, cits nodurts) un tas viss notika vienā naktī, kamēr visi gulēja. Mājā izdzīvoja tikai divi bērni, kuri bija apmēram astoņus gadus veci. Pēc veiklas izmeklēšanas aizdomu ēna krita uz mani un mani apsūdzēja četru cilvēku slepkavībā. Mani saslēdza vecajos roku dzelžos un aizveda uz mazu, šauru kameru pagrabā. Taču nākamajā naktī notika kas negaidīts un arī abi bērni tika noindēti, pēc kā mani izlaida no kameras un es atgriezos izmeklēšanā. Un vēl vakar man bija vēlme lejupielādēt vienu "Midsomer murders" sēriju, kuru pavērot pirms gulētiešanas un padomāt kopā ar Inspektoru Bārnabiju. Bet tas labi, ka izpalika, jo šis seriāls mani neliktu mierā vēl jo vairāk. Šorīt gan, ejot uz bibliotēku, sapratu, ka ārā ir sals un daudziem rītdienas eksāmens ir atcelts, taču tieši tas man lika izbaudīt skaistās koku galotnes, ledainos ceļus un mašīnas, kuras vasaras riepās brauca ar 15 km/h. Ļoti smieklīgi un skumji vienlaicīgi, taču atcerējos kā mans kursa biedrs pateica par teicienu Skotijā, kas skan "It's so cold, it's Baltic".