97. diena 15.12.2010

Pēc vēlas pamošanās un nogurdinošas treniņš+iepirkšanās kombinācijas es pārnācu mājās, lai ēstu brokastis. Nolēmu, ka vislabāk būtu iztukšot pēdējo savu pēdējo ātri vārāmo auzu pārslu paciņu, kuru man atsūtīja no Tukuma. Ieejot virtuvē un iztukšojot paciņu bļodiņā, uzlējis virsū tai verdošu ūdeni, es savā degunā sajutu saldu ābolu un kanēļa smaržu. Šī smarža man ļoti atgādināja par mājām, par ābolu un kanēļa maizītēm, kas top krāsnī. Atgādināja par mīklā ceptajiem āboliem, par mazajām kanēļa bulciņām, kuram iznes Ziemassvētku vakarā. Mana putra pārlieta ar piesātinātu pienu, kurš man atgādina par piena zupām bērnībā un svaigi slaukto pienu laukos. Šī mazā bļodiņa brokastu mani aizved citā pasaulē tieši tāpat kā Kates cienātā rupjmaize. Ir atlikušas tikai 3 pilnas dienas, lai 100. dienas pašā agrā rītā jau dotos ceļā uz Rīgu un tad Tukumu. Ceru, ka mans pasūtītais skuvekļa vads pienāks laicīgi un man nebūs mājās jādodas ar savu jau ekstensīvo bārdu, kas kombinācija ar manām brillēm radīs to fantastisko "Paedophile look". Taču, ņemot vērā, ka tuvojas Ziemassvētki, varbūt Elīnai ir taisnība un mani sajauks ar Santa Klausu.