99. diena 17.12.2010

Iepriekšējās dienas stingrā mācīšanās nāca šodien tikai par labu. No rīta, jau drusku svilpodams, devos uz Džeimsa Vata ēku, kurā notika mans eksāmens. No sākuma gandrīz nokavējām, jo pati telpa bija novietota kaut kādā mazā ēkas nodalījumā, kuram bija grūti tikt klāt, taču pa ceļam redzējām milzīgo metālapstrādes angāru skolas ēkā, kurā jaunie zinātnieki pielieto savas eksperimentālās zināšanas. Nokļuvis klasē, aizpildījis visas veidlapas, es sāku darbu un visai labi atbildēju uz visiem jautājumiem, zīmējot mazus zīmējumus klāt, lai smuki visu var saprast. Pusotra stunda pagāja nemanot, taču visu paspēju un priecīgs devos ārā no klases ar lepnumu. Devos lejā pa kāpnēm, kas ved cauri parciņam, kuras kā parasti bija apledojušas. Atceros vienreiz nevarēju apstāties slīdot pa tām lejā un kāds jauks skolas biedrs mani pieturēja, līdz pieturos pie margas. Un šoreiz nebija citādi es devos tālāk un uz ledus manas plakanzoles kedas mani atstāja ar dibenu uz zemes. Pēc prasmīgā lidojuma pat nejutos ne cik sliktāk, šķiet, ka nekas manu noskaņojumu nesagandēs, jo jau rīt esmu mājās. Šodien jau sakārtoju somu un sapriecājos par visu, ko man piedāvā visa diena. Nāk jau vakars un man jāplāno kā izēst vai izmest savu pārtiku. Jau zinu, ko vilkšu uz lidostu un kā tur nokļūšu. Uhh, nekas nespēj sagraut manu noskaņojumu un drīz vēl tuvojas Ziemassvētki.