11. diena 20.09.2010

Laikam arī tev, lasītāj, šī mana rutīnā dokumentācija līdzīgi kā priekšvēlēšanas, ja esi Latvijā, ir diezgan apnikusi. Taču man ir visai svarīgi saturiski šādi uzskaitīt savas atmiņas, lai pēcāk par tām pasmietos un stieptos nostaļģijā. Šorīt 7:45 bija paredzēta ugunsdzēsēju trauksmes pārbaude, taču es par to aizmirsu un pārbaude mani saķēra nesagatavotu. Es atlipināju savas acis trauksmes iespaidā un nodomāju: "Oh, crap, es esmu aizmirsis!" Taču pats nepatīkamākais bija kad es izlēcu no gultas un tad sāku just vakardienas lakrosā iegūtos sāpīgos kāju muskuļus. Tieši pieskaroties zemei asas sāpes caurskrēja augšstilbus un manā galvā krāsainiem, luminiscējošiem burtiem kā virs 30-to gadu bordeļa parādījās uzraksts FML! Protams visi miegaini skrējām ārā no mājas, kopmītņu priekšā. Man par visai lielu prieku, bija arī tādi, kas ārā sala basās kājās, vai vienā mētelītī. Kad mūs ielaida iekšā man jau bija jātaisās steidzīgi uz skolu. Ieskrēju dušā, savilku īstās drēbes un skrēju uz skolu. Tur satiku Mairu un abi kolektīvi nolēmām, ka mums nav ne mazākās nojausmas kur jāiet un tas nekur nav uzskaitīts. Drīz vien atradām domu biedrus, mēs jau veidojāmies kā kustība, kā partija, kuras balstīta uz kopīgu ideju, ka neviens nezin, kur jāiet. (Savā ziņā atgādina politiskās partijas Latvijā) Tad kolektīvi noskaidrojām, ka Komunikāciju Studijas notiek tikai sākot ar nākamo nedēļu. (tas bija ierakstīts mums izsniegtajos plānotājos, tikai neviens nepārbaudīja) Un uzzinājuši to mūsu biedri lēnām nozuda, pameta partiju un devās atpakaļ uz kopmītnēm. Tā darīju arī es. Atgriezos uz matemātiku, mūsu pasniedzējs, jauks itāļu profesors ar atpogātu kreklu un zelta ķēdi. Dr Domenico Gallipoli ir viņa vārs uz viņš bieži saka vārdu "Matemātics" Jā, ar to pašu stereotipisko itāļu akcentu, kuru tu iedomājies. Uzzināju pirmos matemātikas uzdevumus, drīz ķeršos klāt. Bija viens grūtais, pārējais atkārtošanai. Un es atradu dažus Glāzgovas Starbucks, so tagad ir kur vest Kati!