16. diena 25.09.2010 otrā daļa

Well, man mājās ir sakrājusies jau liela daļa sīknaudas, pie kuras es vēl neesmu pieradis, tā kā UK monētas ir milzīgas un makā aizņem neticami masīvu vietu, liekot makam kabatā izskatīties kā kājas audzējam, es izdomāju aiziet uz savu vietējo Tesco un izmest dažas monētas, taču aizejot līdz Tesco ieraudzīju masīvu rindu un nolēmu doties uz blakus esošo Spar. Meklējot lietas, kurās izmest naudu, mani uzrunāja pilnībā piedzērusies glasvēģe vecumā ap 60 gadiem. Pēc šņabja smaržojošā tante, iedeva man rokās tomātu zupas bundžiņu četrpaku un kaut ko man teica. Viņas akcents bija neticami biezs un lika sētniekam Vilijam no Simpsoniem izklausīties kā elegantam angļu džentlmenim. Galvenokārt šī iemesla dēļ nebūtu starpībai vai viņa man lūgtu paturēt bundžiņas, kamēr dodas paņemt gaļu vai arī jautāja man kā Tomātu cenas ietekmēs Spānijas vidējā termiņa ekonomiku, vai jautāja kā sekmējis zinātniekiem Šveicē ar Higsa Bosona meklēšanu. Lai nu kā nospriedu, ka vienkārši jāpatur, skatoties kā viņa žestikulē ar gaļas iepakojumu un kaut ko man stāsta. Tā nu viņa paņēma atpakaļ zupas skārdenes un es paliku tur stāvam pilnīgā neizpratnē par to, kas ir noticis. Neko neatradis Spar, es atgriezos Tesco, kur rinda jau bija samazinājusies uz pusi. Nopirku 5 ievārīju pončikus (ehh, cik sen to vārdu nebiju lietojis) un devos mājot. Ejot atpakaļ atcerējos, ka mana ģimene ir nopirkusi web-kameru un pirmo reizi kopš prombraukšanas atkal ieraudzīju savu istabu. Tā neko nav mainījusies lai arī šķiet, ka šeit prom esmu jau neticami ilgu laiku.