17. diena 26.09.2010

Šeit dažkārt liekas pat aizdomīgi skaisti, jo īpaši dienās, kad īsti nav ko darīt ārpus mājas. Mācības ir pieveiktas šim vakaram un jāskatās uz rītdienu, jo rīt sāksies interesantās spēles ar jauno mācību vielu. (jeb ANALizēšana, kā to sauc vietējie)


Un vēl viena no savādajām lietām ir tā, ka šeit vispār lieto terminu "vietējie". Runājot tā, it kā viņi būtu kaut kāda agresīva iezemiešu cilts, nekulturāli barbari, kas nāk no kādas Klusā Okeāna salas, par kuru visi aizmirsuši, no dziļiem tropu džungļiem, kur gadiem neviens nav spēris kāju, vai no Tukuma. Katrā ziņā mani atkal pameta lielais sapnis šajā nogalē iet uz muzejiem, ceru, ka rīt sanāks ieskriet. Ar Pāvelu nolēmām tuvākajā laikā ieskriet anatomijas muzejā. Vēl jau jāpiesakās trenažieru zālei un jāsaņem bankas konts. Nosūtīju paciņu uz Latviju, ceru, ka kādu dienu tā atradīs galamērķi un saņēmējs par to priecāsies.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru