Vakar parunājos ar savu jaukumu un iegrimu gultā, lai varētu no rīta laicīgi piecelties. Tad, praktiski piecpadsmit minūtes pēc iegulšanās gultā, noskanēja uguns-trauksme. Man jāsaka, ka es biju ļoti nokaitināts, taču izskrienot nakts tumsā un aukstumā es vairāk jutos nosalis nekā dusmīgs. Daži tur stāvēji basām kājām, viens ietinies segā – tas nelaimīgais lamzaks. Pēc ugunsdzēsēju atkal-garlaikotās ierašanās, tika nolamāta 13. virtuve un visi devās atpakaļ uz istabiņām. Iegūlos gultā un momentāli aizmigu. Nākamais rīts. Dzirdu modinātāju, bet ignorēju. Aizguļos. Skrienu uz dušu. Ieeju dušā, atveru ūdeni, atceros, ka neesmu paņēmis ziepes un šampūnu. Slapjš dodos uz istabiņu. Paņemu vajadzīgo. Ieeju dušā, atveru ūdeni, saprotu, ka man nav dvieļa. Slapjš dodos uz istabiņu. Paņemu vajadzīgo. Ieeju dušā, atveru ūdeni un nomazgājos. Fiksi arī virtuvē piebeidzu brokastu pārslu bļodu un skrienu uz skolu. Ilgstoši visi meklējam Komunikāciju klasi, tad beidzot atrodam un mācamies EXCEL-ēt. Visu darba laiku domāju par Elīnu un apskāvieniem, tādēļ ik pa laikam sevi pieķeru izlasām lapu un aizmirstam tās saturu. Gandrīz aizmigu pie datora domājot par to, ka šobrīd varētu būt kāda skāvienā un vienkārši aizsnausties. Kaut ko jau es tomēr pabeidzu un nākamā ir Matemātika pie Profesora Galipoli. Viņš stāsta par nullēm un katrā garā skaitlī skaita nulles izrunājot „zero” kā „dzīrou” un sakot „two thirds” kā „two turds”. Kaut kāda iemesla dēļ neviens par to nesmējās, pat ne klusi. Laikam esmu nonācis labā kārtīgā skolā. Esmu atkal aizmirsis brilles mājās, kas nozīmēja sēdēšanu pirmajā rindā. Pārnācis mājās pagatavoju vistu ar rīsiem, saldā čilī mērcē. Mikrovilnēta vista jau nu negaršo pārlieku lieliski, bet viss kopā bija man atbalstāms. Šis vakars būs pie mājas darbiem, kaut būtu kāds, kas man ar tiem palīdzētu…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru