253. diena 23.11.2011

Pēdējās dienas šeit ir bijušas bezgala satriecošas, pārsvarā tādēļ, ka mani bija atbraucis apciemot kāds īpašs ciemiņš no tālās latvju zemes, vedos konfektes. Jāsaka gan, ka būšu laikam sācis slikti resnēt, jo tā kvantitāte ar saldumiem, kuru mēs patērējām bija astronomiska. Lai nu kā, saldumi varbūt pat nebija pats saldākais šajās dienās. Tas pēc kā es tik ļoti ilgojos bija atbraucis un apskāva mani naktīs, kad parasti mani skauj tikai tukšums, klusums un negaisma. Bet lieliskas sarunas, daži iemācīti kāršu triki, kā arī visai pārliecinoša uzvara Gin Rummy spēlēs, padarīja mani visai laimīgu šīs dienas un ceru, ka nebiju vienīgais. Sarkan-balt-sarkanā lentīte rotāja manu mēteli un staltums rotāja manu lepno gaitu, staigājot cauri vējam no vienas lekciju telpas uz otru, pie rokas vedot savu mīļumu. Šīs dažas īpašās dienas paskrēja par ātru. Taču zinu, ka jau pēc trim nedēļām atgūšu atpakaļ to, ko nupat pazaudēju.