Viena no visinteresantākajām nodarbēm skaistajā draugiem.lv lapā ir vēstulēs atlasīt sarakstes ar konkrētiem cilvēkiem un pavērot kā jūsu sarunas ir mainījušās pa šiem gadiem. Ehh, kāds apkaunojums pats sev esmu bijs pēdējos gadus. Ja godīgi, tad man rodas nenormāls facepalm moments katru reizi, kad pārlasu pagātnes vēstules. Kaut es spētu atgriezties pagātnē un uzbļaut savai 16gadīgajai esmei: "Nolādēts, tu pēc 5 gadiem mani apkaunosi, tūlīt pat pārstāj to, ko tu dari!" Pārlasot dažas vēstules es neizmērojami brīnos kā kāds mani vispār spēja paciest. Es pats sevi vēlos piekaut. Tomēr atceros kā stāvēju iepretim spogulim tajā vecumā un centos iztēloties kāds es izskatīšos, kad man būs 21. Ir savādi, taču man šķiet, ka pagātnes prognoze ir visai piepildījusies. Man ir daudz īsāki mati un šobrīd arī gaiši rugāji un visai nogurušas acis. Tāpat kā pirms pieciem gadiem, tāpat arī tagad es vēroju savu spoguļattēlu un prātoju kā izskatīšos pēc pieciem gadiem. Šķiet, ka necik nebūšu mainījies, tikai būšu 26 gadus vecs un atkal lamāšu savu piecus gadus jaunāko esmi, nožēlojot ko pateiktu, un nesaprazdams kā kāds mani varēja paciest.
P.S. Ja tavā pastkastītē (virtuālā vai atmiņu) vēl ir kāda ziņa no manis, kas tev nav patikusi, tad aizmirsti par to, zinot, ka tās autors ir jau miris (vismaz konceptuāli). Un cilvēks, kuru tu pirms gadiem vilki līdzi sev draudzībā, nu ir aizstāts ar labāku modeli.
hah, bet ko darīt, ja man patika mūsu sarunas par krūtīm, revolūcijām un citām muļķībām? :p Tās gan ir tikai kādus 3, 5 gadus vecas muļķības, kuru nožēlas laiks pienāks tikai vēl pēc 1,5 gada ;)
AtbildētDzēstTev ir visai labs arguments, jā. Es gan teiktu, ka tava izpratne par humoru visai atšķirīga no sabiedrības vairākuma. Tevi nereti uzjautrina mani Macgaivera zīmuļa/nekrofilijas joki, taču es neteiktu, ka tie ir universāli uzjautrinoši. Turklāt pat ar tevi noteikti esmu sarunājis lietas, kuras nevajadzēja un kuras tikai pirms gadiem šķita loģiskas.
AtbildētDzēst