Hetere Heinsa, nupat kā kļuva par jaukāko pasniedzēju visā Universitātē. Šorīt, kad devos runāt par savu vēlo dokumentu iesniegšanu braucienam un to vai man tiks samazināta atzīme par desmit procentiem, viņa laipni pieņēma manus dokumentus un teica, ka nekas samazināts netiks. Viņa ir viena no divām sievietēm-pasniedzējām visā mūsu katedriņā. Rudmataina ar vasaras raibumiem un pozitīvu skatu uz dzīvi, viņa arī sagadīšanās pēc ir mana mācību palīdze. (Šeit katram norīko kādu mācību palīgu, pie kura tu vari doties parunāties, ja tev ir problēmas mācībās vai personiskajā dzīvē un viņi palīdzēs tev rast risinājumu.) Viņa nodarbojas ar ūdens menedžmentu un to arī māca, pabeidza savu maģistra grādu okeanogrāfijā un jūras dabas zinātnē, laikam viņai patīk delfīni vai kaut kas tāds. Katrā ziņā tas nozīmē, ka ceturtdien tomēr došos uz Falkirkas kuģu pacēlāju un varēšu rakstīt interesantu datu analīzi par to. Šodien arī pirmo reizi biju bibliotēkā (nebrīnies, mūsu kurss ir teju vienīgais, kam nav obligātas literatūras) un no sākuma tā man nelikās nez ko liela, taču, atklājot, ka ēkai ir 12 stāvi un pagrabs, visi piepildīti ar grāmatām, manas domas mainījās. Sīkas atskaites no Padomju laikiem Ukrainā, plaša sekcija par Dārvinismu un vesela sekcija Būvinženieriem mani tiešām pārsteidza. Vilks viņ' zin' kā var sarakstīt veselu grāmatu par specifisku kvadrāt-siju veidu, vai aizpildīt 600 lapaspuses ar tilta vanšu mērījumiem. Loģisku apsvērumu dēļ visa bibliotēka ir jaunās telpās, par spīti tam, ka būtu forši lasīt tādā senā cūkkārpas stila lasītavā, kā tas, piemēram, ir Helsinkos vai tajā nolādētajā Glāzgovas Mākslas skolā, taču savu funkciju tā pilda labi, kā nekā noturēt 2,5 miljons grāmatu nav pa spēkam kurai katrai mazajai stūra bibliotēciņai (he, saņem Glāzgovas Mākslas skola!)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru