28. diena 07.10.2010

Es varbūt esmu vecmodīgs, taču uzskatu, ka studentus vajag iedvesmot par visu lielisko viņu nākotnes profesijās, lai viņi spētu pēc iespējas efektīvāk mācīties. Vicināt viņiem degungalā burkānu, tā teikt. Mākslas studentiem būtu jāvēro gleznas un skulptūras, kinomotogrāfijas studentiem lieliskas mākslas filmas, topošajiem arhitektiem senas baznīcas un modernus debesskrāpjus, taču mani kā būvinženieri visvairāk iedvesmu izcili būvlaukumi un inženierzinātņu brīnumu. Uz vienu šādu brīnumu es devos šodien, uz skaisto Falkirkas kuģu ratu.

Šis skaistas kucēns ir neticami ģeniāls inženierzinātņu paraugdemonstrējums, tas ir kuģu rats, kas pagriež savas rokas ap galveno asi, paceļot kuģīšus no apakšas līdz augšai. Atvērts 2002. gadā, tas sevī ietver 1200 tonnas tērauda, izmaksājot 17.5 miljonus britu mārciņu, taču elektrības izmaksas šim verķim ir smieklīgi mazas. Rats lai paceltu 600 tonnas smagu kuģi no apakšas līdz augšai patērē 1.5 kilovatstundas, kas ir apmēram tik pat daudz, cik patērē trīs 60 vatu spuldzītes deviņās stundās vai astoņas reizes tējkannā, uzkarsējot ūdeni. Šādas neticamas energotaupības dēļ ratu turpmāk varētu darbināt saules enerģija...SKOTIJĀ! Te pat kalkulatorus ar gaismas fotoelementu grūti piedabūt pie dzīvības. Kad braucām augšā pamanīju, ka man uz stikla ir kaut kas sienāžveidīgs, šo radību es uzskatīju par mirušus, taču izvizinājies augšā un lejā kopā ar mums, tas izpleta spārnus un aizlidoja. Neskartā vide apkārtnē arī patika, par to šeit rūpējas tāpat kā mājās. Smieklīgais ekskursijas vadītājs līdzīgi kā skolotājs Mekijs no Dienvidparka visu laiku teica "mmkey", kas man lika klusām pie sevis nosmiet. (ā, jāskatās tak jaunā sezona SouthPark) Braucot uz šo lielisko vietu, garām pabraucam daudziem būvlaukumiem, cēla gan tiltus, gan iekārtoja ceļus, uz brīdi šķita, ka esmu inženieru paradīzē viss tika būvēts un inovācijas bija uz katra stūra. Pirms brauciena parunāja ar Profesori Heinsu par savu nokavēto papildstundu un saņēmu iespēju visu izdarīt vēlāk. Ja Latvijā es pat sagaidīju, ka ar pasniedzējiem visu var sarunāt tad šeit es priecājos par katru iespēju, kas man dota, lai spētu laboties. Satiku arī savu mazo grupiņu dizaina projektos. Abas kolēģes ir arhitektes - Emma un Eva. Viņas man apstāstīja par to kādas idejas mēs gatavojamies īstenot mūsu darbā un kā tas tiks paveikts. Man iešķieba tilta būvniecību, kas man likās vislabākais, nez kādēļ pārējie to nevēlējās (ha, suckers!). Lai nu kā rīt jau jāuzsāk skices par topošo projektu un jānoformē līdz ceturtdienai, nedrīkst aizmirst pa brīvdienām rasēšanu pabeigt un gatavoties matemātikas kontroldarbam. Šodien vēl pievakarē biju iegājis GUU, kur lejā pie spēļu automātiem puiši šāva pīles, un viņiem aizmugurē liels fanu pūlis par viņiem iefanoja. Bija arī automātiskais boksa maiss, uz kura var izmēģināt savu spēku, skanot Rokija melodijai. (Došanās uz tualeti, skanot Rokija mūzikai var likt tev ar visai pašpārliecinātu gaitu nostāties pie pisuāra) Šodien GUU ir prezidenta vēlēšanas, un, oi, ir trakāk nekā Latvijā, te simtiem vienaudžu stāv blakus un bļaustās viens otram pāri, plakāti ir visur, uz asfalta ar krītiņiem zīmēti vārdi. Kad man pienāca klāt es atbildēju, ka jau nobalsoju par viņu kandidātu, bija gan jāuzmanās, ka citi aģitētāji nav tuvumā, jo to es teicu par visiem kandidātiem viņu aģitētājiem. Stress pārgājis, bet darbs turpinās!

Paldies arī māsiņai par vakardienas sarunu un uzmundrinājumu, tiešām palīdzēja maniem nerviem. Šodien es kaut kā nevaru vienu cilvēku izmest no prāta.