48. diena 27.10.2010

Diena bija visai mulsinoša, kad sēdēju datora centrā un centos ar vecu programmu izprast pie kāda veida spiedieniem, kuras būves daļas tiek pakļautas spiedienam un kuras stiepei. Lai padarītu manu dzīvi interesantāku - pāris datorus uz priekšu es pamanīju puisi, kas izdomāja zīmēt visus sešus lapā uzzīmētos objektus uz vienas lapas. Tā kā dators uztver katrā lapā tikai vienu mehānismu, tad viņa pūliņi ir bezjēdzīgi un drīz uz ekrāna parādīsies fantastisks sarkans "error" lodziņš uz liks viņam visu izdzēst un sākt no jauna. Es atliecos krēslā, ieņēmu labāku pozīciju, nofokusēju acis uz ekrānu un gaidīju. Kā lūsis, kas gaida zaķi parādāmies aiz priedēm, es gaidīju viņa zaudējumu ar milzīgu nepacietību. Skaitīju brīžus līdz viņš  būs pabeidzis zīmēt pēdējo, pavilks kursoru uz "deflect" taustiņa, noklikšķinās un apmulsīs. Pēdējā līnija, klikšķis un es redzu kā viņa galva atliecas 10 centimetrus nostāk no ekrāna. Ehh, baudas virsotne. Šovakar kā jau daudzus vakarus es dzirdu saldējuma mašīnas zvanošo melodiju aiz loga. Kurš gan braukātu apkārt ar saldējuma mašīnu astoņos vakarā? Vai Pedo-Bear tagad ir saldējuma ražošanas industrijā? Viņam piestāvētu uzvalks.