175. diena 20.04.2011

Kurš būtu domājis, ka jau pusdesmitos bibliotēka būs pārpildīta un nebūs vairs vietas kur mācīties? Tas nozīmē, ka rīt jāceļas vēl ātrāk, lai aizsistu sev vietiņu un pamācītos tajā patīkamajā atmosfērā. Bet neko jau. Šodien pastiprināti pamācījos Dinamiku, jo tā vissvaigāk palikusi atmiņā un to nebūs ilgstoši jākaļ vēlāk. Citādi Vilis Lācītis šodien jau ir vakardiena, un iesāku lasīt Māras Jakubovskas grāmatu "Akmeņi, akmentiņi...", kas stāsta par kādu mazu ģimenīti, kas ekonokrīzes (latīņu valodas zinātāji tagad trin zobus) rezultātā ir aizbraukuši uz lauku mājām, kur viņiem jāpierod pie jauniem pārbaudījumiem, kuriem tie ķivļi nav gatavi. Katrā ziņā pats stāsts šķiet ļoti mīļs un tēli ir sarakstīti ļoti labi. Ja vakardienas romāns daudz vairāk orientējas uz notikumiem un valodu, tad šis noteikti vairāk vaļas dod tēlam un viņa pārveidei laika gaitā. Citādi šodien atvēru jau otro labo ziņu, kuru man jaukā origami zvaigznīšu formātā ir atstājusi Elīna. Dažkārt liekas, ka tas meitēns manā labā pārāk daudz dara un nespēju nekādi tam visam atmaksāt. Bet, hey, kad būs brīvāks laiks, tad mēģināšu atdarīt.