102. diena 14.01.2011

Knapi šorīt pamodos, un ar pēdējiem spēkiem izkritu no gultas, lai neaizmigtu. Piecēlos un pēc mazām brokastīm jau devos ārā, lai izpildītu visus pirms-skolas darbus. Bija jāizprintē Materiālu pieraksti - kopā 98 lapaspuses, taču lai taupītu papīru un savu mazo studentiņa naudiņu, tad es printēju 2 lapas puses uz vienas. Tālāk devos pirkt Uni somu, sapratu, ka tā maksā 30 mārciņas un atmetu to ideju, turpat nopirku Dizaina projektiem nepieciešamo grāmatu "The tower and the bridge", kurā aprakstīti daudzi tiltu un torņu veidi, kādēļ tie turās augšā un kā tādus projektēt, pēc tam jau bija jādodas uz klasi satikt profesoru Viljamsu, kurš šosemestr mums mācīs Materiālus. Ar katru gadu, kad Hjū Lorijs kļūst vecāks un drusku plikpauraināks, dakteris Hauss līdzinās aizvien vairāk un vairāk Viljamsam. Kad bariņš ar cilvēkiem ieradās ar nokavēšanos, Viljamss jautāja kādēļ viņi nebija laicīgi, uz ko viņi atbildēja, ka domāja, ka stunda notiek citā telpā. Uz ko Viljamss: "Jūs kļūdījāties divreiz, jūs nedomājot un tā nenotika citā telpā." Turpinājumu viņš maz veltīja materiāliem, pārsvarā stāstot par bērnību un sprāgstošu kristālu veidošanu ķīmijā, par to kā viņa sieva iestiga sniegā un par savu nožēlu, ka neviens viņam vēl nav piedāvājis vadīt pasauli. Ehh, kā es viņu saprotu... Daži joki spēja mūs sasmīdināt, it īpaši tas kā viņš attēloja profesora Grāsla akcentu kā 50-to gadu Holivudas dakterim Frankenšteinam - ļoti izsmejoši vācisku. Es arī ieķiķināju nākamajā stundā pie paša Grāsla, kad sapratu, ka Viljamsa izsmejošai attēlojams bija pilnīgi precīzs. Peters Grāsls ir ļoti garš un kalsns vācu inženieris, kas nodarbojas ar ēku un celtņu strukturālo pusi. Viņš stundu parunāja par to kādēļ Eifeļa tornis esot baigi krutais un nostādīja mūs fakta priekšā par mūsu uzdevumu. Tas bija visai baisi. Mums parādīja a3 loksni ar kartonu, divus ļoti plānus papes gabalus un diegu, sakot, ka mums no tā jāpagatavo tilts. Uzdevums nezinātājam būtu baigi vieglais, taču redzot, ka iepriekšējos gadus daži tilti sabruka tikai pie 60 kg smagiem atsvariem iekārtiem tajos. "Pag, pag!" iesaucās mana zemapziņa, man no kartona lapas, papes gabaliņiem un diega jāuzbūvē tilts, kas var noturēt tuklu pirmklasnieku? Vai es izskatos pēc Angusa MakGaivera? Vismaz MakGaiveram bija līmlente, man ir diegs. Tas gan patiesībā liek aizdomāties par būvinženieru gadiem trenētajām prasmēm, ja tu noliktu lapu starp diviem galdiem, tu šo mazo make-shift tiltu varētu sagāzt vieglu pirksta kustību, taču pareizi salokot, sasienot un savienojos to, tā var noturēt tevi. Tas ir visvienkāršākais eksperiments ar papīra lapu: saspied to  un tā salocīsies, pieliec griezes spēku un tā saplīsīs pavisam viegli, taču lapa spēj izturēt daudz lielāku spēku, ja paņemsi to abos galos sāksi katru raut uz savu pusi. labas kvalitātes papīrs pat ļautu tev karāties no loga, iekrampējoties tikai papīra lapā. Ejot mājās iegāju veikalā un jutu mazu, mazu lietiņu tuvojamies, taču tas drīz vien mani izmērcēja pilnībā, kad 10 minūtes no mājām sāka gāzt spaiņiem. Izmircis un nelaimīgs es devos cept picu. Šodien ir pārāk liels slinkums lai jelko darītu. Taču laikam būs jāsaņemās. Vismaz šoreiz.