105. diena 17.01.2011

I'drit-vai-pasteļkrītiņi! Es atradu savu kalkulatōōru! (he, tie "ō" izskatās pēc acīm ar uzacīm - padara visu vārdu daudz mīlīgāku, ja godīgi) Taču līdzīgi kā šunelis, kas uz mani skatās ar raudulīgām acīm un cer, ka es piedošu to, ka tas apēdis manas vakariņas, arī kalkularōōra žēlabainais skatiens manī neizsauc nekādas emocijas. Toties mēģinājumi Googlē atrast kalkulatōōru patversmi bija neveiksmīgi, un bez tam viņš man vēl ir drusku vajadzīgs. No otras puses esmu jau nopircis jaunu, jā, nesmukāku un nefunkcionālāku. (nu, par to "nesmukāku" var pastrīdēties, jo jaunais ir paredzēts stilīgiem tīņiem, kas nu pat kā sākuši rēķināt brīvās krišanas paātrinājumu, vai arī ko mūsdienās jaunieši rēķina) Ja mans kalkulatōōrs būtu savas raudulīgās acis parādījis dienu ātrāk, tad es nebūtu jau iegādājies jaunu, kuru tagad man nāksies atdot brālim vai Elīnai nākamajā braucienā uz El-Vē. Un esmu iekavējis savas AutoCAD lekcijas un praktiskos, un tos ar milzīgu steigu man nāksies kaut kā nodot. Tas, loģiski, rada papildus stresu, taču es jau sāku pierast un pat to izbaudīt. "Uni Life Rocks" - kā teiktu mans koju biedrs Braiens.