107. diena 19.01.2011

Es vakar rakstīju, ka esmu labs puika, nu, vismaz tad, kad izvēlos būt. Šodien es izvēlējos tāds nebūt. Elīna vēlējās nedaudz paskriet no rītiem, tādēļ "nelielai" motivācijai es viņu pieteicu Rīgas maratonam. Es ceru, ka pie pareizā treniņu režīma viņa jau 22. maijā būs gatava distancei. Tas gan bija mazs trade-off, jo ja viņa noskries to distanci es izpildīšu vienu līdzīgi lecīgu triku. Tas, tā teikt, papildus motivācijai. Jebkurā gadījumā arī man būtu jāuzsāk savs treniņu režīms un esmu stingri nolēmis jau pirmdien sākt rediģēt savus ēšanas paradumus līdz nepazīšanai. Uz citas mizogīnijas nots - sievietes nereti ir pagalam kaitinoši radījumi un nežēlīgi un atriebīgi. Taču vienlaicīgi lielākā daļa no man tuvajiem draugiem ir sievietes, kuri ir vienkārši lieliski cilvēki. Vai es izvēlos pašas labākās? Vai arī viņas mēdz būt tikai īslaicīgi laipnas pret mani? Kurš zin?