106. diena 18.01.2011

Es esmu labs puika, nu, vismaz tad, kad izvēlos būt. Tā nu arī šodien pārgāja jebkāds stress par nepadarītajiem darbiem, redzot, ka nekā grūta tur nav. Uzsitu savam "iedomu-es" pa muguru un uzslavēju viņu par paveikto. Šodien arī sapratu, ka rakstu šeit varbūt pārāk regulāri. No vienas puses, tas liek lielākajai daļai no maniem ierakstiem būt visai ikdienišķiem, ja ne pat garlaicīgiem. Tas arī kavē rakstīt par jeb ko interesantu, taču garāku. Iespējams maza foto-tūre to spētu labot. Lai gan šis ir vairāk domāts kā atmiņu emuārs un mazs treniņš rakstīšanā. Pat nezinu ko iesākt. Vlogs? Video formātā esmu daudz garlaicīgāks, nekā rakstot. Laikam būs jāuzliek sev galvā no papīra uzlocīta cepurīte, uz kuras būšu uzrakstījis "The brainstorm hat". Ā, nē, ir gan viena lieta! Nesen izraudzījās gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Par gada vārdu tika pasludināts "Flashmob" latviskojums "zibakcija". Par ne-vārdu atzina salikumu "pa lielam". Bet par gada teicienu kļuva Valda Dombrovska veiklā asprātība - "Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā". Katru gadu "Latviešu valodas attīstības kopa" kopā ar rakstnieku savienību izvērtē un iebalso rakstītāju iesūtītos vārdu un ne-vārdu favorītus. Tā ir noteikti laba akcija, jo sabiedrībā bieži iesakņojas ļoti pareizi un izcili vārdi. Perfekts piemērs tam ir pagājušā gada vārds "glābējsilīte", lai nomainītu pat angliski pretīgi skanošo "baby box". Šodien arī noskatījos Golden Globe ceremoniju, kuru Kate jau neapšaubāmi ir redzējusi un izanalizējusi kādā esejā. Es biju visai izbrīnīts par Džima Parsonsa uzvaru un paķiķināju par Rikija Džerveisa cinisko humoru.