150. diena 03.03.2011

Ja vakar pirmsvēlēšanu trakums bija drusku kaitinošs, tad šodien tas šodien tas gandrīz lika maniem iekšējiem orgāniem pārvērsties Borščā. Etiķotā Borščā. Katrs stūris bija pilns ne tikai ar jauniem plakātiem, bet ari ar klaiņojošu reklāmistu bariņiem, kuri Stendzenieka stilā dalīja ārā konfektes un lūdza nobalsot par viņu kandidātu. Šāda haotiska manis kaitināšana liek man saprast, ka Latvijas vēlēšanu likums, attiecībā uz priekšvēlēšanu reklāmu ir neticami labi izstrādāts. Pats ļaunākais bija tas, ka mums šodien bija paredzēts izbrauciens un, gaidot autobusu ielas malā, mani paspēja apčubināt un iztaujāt visai liels skaits neliešu, kuri nākotnē pārstāvēs Sātana ļaunāko izgudrojumu - reklāmas industriju. Pēdējie no viņiem laikam jau noprata no mana aukstā skatiena, kurš viņus vēroja, ka neesmu ieinteresēts. Tā nu savā melnajā mētelī, ar slepkavniecisku sejas izteiksmi un turot rokā konfektes un lillā balonu, es gaidīju autobusu. Šodien bija jaukais brauciens un Firtas auto-tiltu, kurš ir tieši blakus Firtas dzelzceļa tiltam, par kuru rakstīju jau iepriekš. Neuzzināju neko pārlieku jaunu, taču lietas tika nostādītas perspektīvā. Proti, tilti ir dārgi un izmaksas, lai tos pastāvīgi labotu ir tik pat lielas. Anyway, spējām jauki nofočēties, pavizināties autobusā divas stundas un pazīmēt tiltus, kamēr braucām.

Kopumā diena būtu pat izdevusies, ja vien manī vakarā neparādītos apziņa par to, cik daudz vēl jāizdara uz nākamo nedēļu.