160. diena 13.03.2011 otrā daļa

Ir dažas lietas, kas manus vakarus padara nostaļģiski baudāmus. Tas ir sava veida mazohisms, kurā tu jūties slikti, taču centies šo sajūtu pagarināt, nemeklējot risinājumus. Es tā ļaujos tikai tad, kad nav risinājumu un šis sliktais noskaņojums ir tikai tādēļ, ka esmu noguris, kamēr mana mīlniece ir pie manis ieradusies, masējot manus nogurušos plecus, taču es atsakos viņu skūpstīt. Džonijs Kešs man stāsta, ka mani satiks kaut kur tālāk ceļā. "And I'll meet you further on up the road" Un nakts ārā ir vēsa, bet iekšā pat ir aizdomīgi karsts, taču tā nepatīkami. Pēkšņi sagribējās, lai blakus būtu pudele viskija un Zvejnieks, ar kuru parunāt par "dziļajām" lietām, jo par citām viņš vienkārši nerunā. Viņam ir milzīgas potenciāls kādu dienu būtu vienam no tiem varenajiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, kuru visi aplaimo. Turklāt viņš ir šarmants sarunu biedrs. Go figure.