152. diena 05.03.2011

Šodien biju iepirkties. Un kārtējo reizi man uz nāca ļoti ļaunais "pērc visu, ko redzi" sindroms, ko Latvijas Ārstu Biedrība klasificē kā slimību, kuru būtu visiem spēkiem jāiznīcina. Varbūt ir vakcīnas. Anyway, es piekrācu pilnu savu jauko iepirkuma groziņu ar pieciem krekliem, peldšortiem, baltām botiņām un (kauns pat to teikt) ... kaklsaiti. Jā, pilnībā nodūris savu galvu, es devos pie kases, izvairīdamies no acu kontakta, kaunoties par savu izdarīto. Taču, kad kasieris izsita kopējo summu 40Ls tad nelikās nemaz tik šausmīgi. Es drēbes iepērku ļoti reti (visticamāk reizi ceturksnī), tādēļ šāda summa mani tīri iepriecināja. Tagad man ir arī violets krekls, kura krāsa man tīri labi piestāv un kurš man dikti tīk. Melns uzvalka krekls. Sarkani balti rūtots krekls, kādus pagaišvasar valkāja katrs otrais puisis. Kādēļ krekliem dod līdzi tik pat lielu svaru papīra un plastmasas? Kartona loksne un papīra loksne apkaklītei, vairākas plastmas saspraudes, liela kartona plāksne pamatnei, plastmasas strēmele pogām, mazs maisiņš ar rezerves pogām, birkas, matēta lapa un plastmasas iepakojums, kurā tas viss ir slikts. Biju pārsteigts, ka līdzi nenāca 16 lpp lietošanas pamācība. Šodien arī man bija tas prieks noskatīties vācu kino-klasiku "M". Filma ir uzņemta 1931. gadā, taču ir ļoti meistarīgs stāsts par sērijveida bērnu slepkavu, kuru ķer gan policija, gan noziedzīgās aprindas. Melnbaltais kino manās acīs nav zaudējis savu šarmu, taču biju ļoti pārsteigts par šādu filmu, kuru runā par tēmu, ka nešķiet tipiska tā laika kino. Šodien gan jādodas meklēt iedvesma lielajiem topošajiem rakstu darbiem un nedrīkst aizmirst pirmdien iemest vēstuli pastkastītē.