154. diena 07.03.2011

Šodien ir tiešām draņķīga diena un es jūtos vienkārši nožēlojami. Man nav pēdējās dienas nekādas enerģijas vai noskaņojuma jeb ko darīt, taču dari prasās tikt izdarīti un tie ir visnotaļ svarīgi savā kontekstā. Šodien gan pa pastu atnāca Čārlija Brukera grāmatu, no kuras izlasīju mazu mazu kripatiņu un tā man uzreiz lika pasmieties. Grāmatas to reti kad spēj panākt, taču izskatās, ka šī būs viena no tām, kas mani smīdinās vēl ilgi. Lielu un mazu cerību piepildīts, es dodos atpakaļ strādāt cerot, ka šīs trīs moku nedēļas paskries garām nemanot. Šodien arī pasūtīju trīs "pērkam kopā" kuponus no TurkKebab un tas arī mani minimāli mierina, ka mājās braukšana vairs nav aiz kalniem un drīz tā būs jāizbauda kā pienākas. Varbūt.