157.diena 10.03.2010

Vakardiena bija jauka ar to, ka mēs beidzot pabeidzām rakstīt portfolio, un tas nolādētais 25lpp A3 briesmonis beidzot ir piebeigts un aprakts. Nu, ne aprakts, bet nu saglabāts, vai kaut kā tā. Un tieši šodien mēs tā smakojošo līķi vilkām sev līdzi uz printētavu, iebalzamētu mazā, viegli pārnēsājamā zibatmiņā. Izprintējām un iesējām jaukos vāciņos, un tagad tā nelieša materalizētais ķermenis mētājas kaut kur Džeimsa Vata ēkā. Es ļoti viegli varu iedomāties, ka līdzīgi kā "Indiana Jones" filmas beigās, mūsu portfolio sakrauj starp citiem milzīgā noliktavā, vēlams blakus "Mein Kampf" oriģinālajam manuskriptam. Taču mazie dīvainie darbi ar to nav beigušies, un jau rīt jānodod Mehānikas šķidrumu atskaite, kas ir lieliska, jo eksperimenta laikā salūza iekārta un mēs vairs nevarējām dabūt loģiskas atbildes. Varbūt tas liekas kā kaut kas slikts, taču tas ir ideālākais, kas var būt. Mērījumi un rēķini neatbilst teorētiskajam modelim? Iekārta vainīga. Neviena līkne nav pareiza? Iekārta vainīga. Daļa no eksperimenta nav veikta? Iekārta vainīga. Nemieri tuvajos austrumos? Iekārta vainīga. Globālā finanšu krīze? Iekārta. Laika apstākļi arī šodien ir ļoti dīvaini, jo tie oscilē starp ekstrēmiem. Dažus brīžus laiks nes spīdošu saulīti, kura ar katru savu stariņu manā sirdī sēj zeltainus krokusus, kuri atplaukst un liek man justies kā eņģelim, kurš putna spalvās levitē pa ielām. Un tad ir brīži, kad laika apstākļi ir huiņa. Sniegs kombinācijā ar krusu un lietu, un vēju, kas padarīja manu 100 metru gājienu līdz mājas stūrim par līdzvērtīgu kāpienam Himalajos. Man šķita, ka 400 kalorijas esmu iztērējis vien ejot uz skolu. Un otra lieta ir tāda, ka stiprais vējš kombinācijā ar lietu rada to patīkamo sintēzi, kurā tu vēlies atvērt lietussargu, lai tu nebūtu miklāks par 14 gadīgu jelgavnieci "Krēslas" pirmizrādē, taču stiprais vējš tavu lietussargu padara par lietusnesargu, izvelkot to no iekšas uz āru kā metāla un poliestera banāna mizu. Dažkārt gribas vienkārši uzkonstruēt lietussargu ar nerūsējoša tērauda karkasu un sametināt tajā gana daudz vēja saites, lai, turot to savā masīvi muskuļotajā rokā, tev neuzpilētu ne pilītes. Tas arī ļautu spēcīgā vējā staigāt apkārt, un, pamanījis kādu, kam izgriezies otrādi lietussargs, es varētu pienākt klāt un garāmejot dziedāt: "Umb-a-rella ella ella ee ee ee!" Jauku jums dienu.