Tu noteikti es izjuties to tukšuma un neziņas sajūtu. To, kas tevi pārņem, kad tu jūti, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas nav savā vietā, kaut kas trūkst. Šīs sajūtas iedalās divās kategorijās. Pirmā kategorija ir tāda, ka tu ļoti labi apzinies kas trūkst, kā uzgleznota klusā daba, kurā apzināti kāds priekšmets ir atstāts neizkrāsots un tā vietā tu redzi skices zīmuļa līnijas. Otrā kategorija ir sajūta bez apziņas vai zināšanas. Tu jūti, ka kaut kas trūkst, taču nespēj saprast kas. Sēžot aizvakar debatēs un gaidot nākamo raundu, es malkoju kafiju, kuru biju nopircis skolas bārā. Un kā ass Déjà vu man prātā pēkšņi atraisījās atmiņas par to, kas man trūka. Es šos mēnešus biju bijis uz pilnīgas kafijas diētas. Esot Glāzgovā biju dzēris kafiju tikai divreiz, kas bija niecīgi, ja ņēma vērā manu Latvijas 12 krūzīšu minimumu. Blakus tam bija skumjas par cilvēkiem, kuri nav man blakus šos mēnešus un kurus es vēlos satikt un zinu, ka vēlos satikt. Abas šīs sajūtas šodien man atsūtīja vienā lieliskā fotogrāfijā. Es jau sajūtu kafijas smaržu, kas stiepjās pāri istabai un sasniedz manu degunu un velk mani ārā no sapņiem. Vēlos šo sajūtu izbaudīt un ceru, ka atlikušais mēnesis nebūs tik garš, lai mani atturētu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru