Nu, nu, nu, šodien bija visai veiksmīga diena, ievadam. No rīta kā jau ierasts devos uz trenažieriem un astoņos jau biju atpakaļ, tad, ejot uz skolu, pamanīju, ka mans vārds ir reģistratūras pasta sarakstā. Nevilcinoties nospiedu zvana pogu un palūdzu, lai man iedod manu paciņu. Uznesu paciņu augšā, taču vēl neatvēru, jo bija jāskrien uz vides zinātnes lekciju. Šodien mācījāmies par klimata izmaiņām un kā tādi zvēri rodas. Par spīti tam, ka teorija aiz visa šī priekšmeta iekļauj bioloģiju un ķīmiju (kas jāsaka bija mani visnīstākie priekšmeti vidusskolā) man vides zinātnes ļoti patīk. Varbūt tādēļ, ka ļoti sevi identificēju kā vides aizstāvi, pat īsti nezinu. Pieteicos jau kādu laiku atpakaļ vides aizsardzības klubam, taču atbildi vēl neesmu saņēmis. Šodien arī nolēmu, ka ziemā pierakstīšos kļūt par orgānu donoru un centīšos iespējams kādu kustību, lai vairāk cilvēkus pievērstu šādai izvēlei. Kad atnācu mājās atvēru paciņu un uzreiz sajutu brīnumaino rupjmaizes smaržu. Izņēmis lielo Kuršu rupjmaizes kukuli rakos tālāk un atradu vairākas paciņu zupiņas. Neviena no tām nebija Roltonu, tā vietā bija saliktas dārgās Maggi zupiņas, ehh, kas es par izlepušu studentu. Daudz konfekšu un auzu pārslas un Latvijas bekons un salami, un, kas mani visvairāk interesēja - Laimas šokolāde, kura izskatījās šādi:
Tās ir ar manu mīļāko garšu - piena, riekstu un vēdersāpju tablešu. Nedaudz sajutos kā kontrabandists, bet vismaz mans kuņģis nesūdzas par to.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru