56. diena 4.11.2010

Visu nedēļu līdz šim, notika visai agresīvs darbs pie piektdienas prezentācijas. Un mūsu interesantā tēma bija par Kaprunas tuneļa katastrofu 2000. gadā. Vienā ļoti liktenīgā dienā Austrijas kalnu kūrortā kabeļu vilciens aizdegās tuneļa vidū, nogalinot 155 cilvēkus, nepilnās deviņās minūtēs. Tā kļuva par Austrijas lielāko miera laika traģēdiju. Un mums tika uzdots analizēt šo situāciju, izprast kādi bija cēloņi, kas īsti notika un kā no tā varēja izvairīties. Godīgi sakot, man bija visai grūti vākt informāciju par šo notikumu, jo tas manī raisīja visai dziļas pārdomas. Negadījums notika, jo mājas apstākļiem paredzēts sildītājs bija novietots vilciena beigās, kas aizdegās un aizdedzināja bremžu šķidrumu, kurš plūda cauri caurulītēm, tieši aiz sildītāja. Kabīnēs nebija dūmu detektoru, ugunsdzēšamo aparātu vai āmuru ar kuru izsist logus. Tikai 12 cilvēki no pēdējās kabīnes pamanījās ar slēpošanas nūjām izsist logus no doties lejā, pa šaurajām un stāvajām avārijas kāpnēm, valkājot slēpju zābakus. Šo traģēdiju varēja ar pavisam vienkāršām metodēm novērst un to bija jānovērš. Tas lika man justies slikti, lika man saprast cik lielā mērā cilvēku dzīvības ir atkarīgas no tava darba un tavām kļūdām. Pēc smagās nedēļas darbs arī tika pabeigts un bija cerības, ka saņemsim normālu atzīmi. Iemācījos punktus un gaidu rītdienu.