74. diena 22.11.2010

"Viva la Cuba!" - "Lai dzīvo Kuba!" un "Viva Cuba Libre" - "Lai dzīvo brīva Kuba" ir divas frāzes, kas kļuvi populāras Kubas revolūcijas laikā (1953-1959). Pat ja aizmirstam to mazo Marksistu revolucionāri, kas manī atdzimst katru reizi dzirdot šos vārdus, Cuba Libre ir arī man ļoti baudāms kokteilis. Revolūcija un alkohols, liek man aizmirsties tik tālu, ka pat labprāt tos abus ieceltu kā savus vidus-vārdus. Kādēļ es esmu šodien aizdomājis par šiem vārdiem, tu jautā? Tādēļ, ka šodien pirms došanās uz skolu, pamanīju, ka man ir atnākusi paciņa. Nedaudz nobrīnījos, jāatzīst, taču nebija laika izmeklēt šo atgadījumu, jo jau tā kavēju skolu. Turpretim, pēc visu darbu saskaņošanas skolā, saņēmu no reģistratūras paciņu. "Vai šī būtu kāda no manām E-bay precēm?" es pie sevis jautāju. Ejot augšā pa kāpnēm, es izlasīju, ka uz atpakaļ adreses lauciņa bija rakstīts "Ms. Kate Rudzite, (un viņas adrese, kuru es neminu), UK". "Ak tā!" es skaļi iesaucos, ļaujot sevi sadzirdēt jebkuram uz kāpnēm, taču par laimi es biju vienīgais. Es steigšus sāku taustīt paciņu, kā mazs bērns Ziemassvētku priekšvakarā, kurš cenšas uzzināt savu dāvanu vēl pirms pantiņa noskaitīšanas (metode, kuru es vēl aizvien izmantoju, pat ja tas ir tikai mazs dedukcijas treniņš). Vai es būtu aizmirsis kādu kreklu? Es laikam spēju iztaustīt apkaklīti, taču tieši pirms ieiešanas istabā es sapratu. Tas mīkstums, tā tekstūra var būt tikai vienai lietai. Vai tā tiešām ir? Es ieskrēju istabā, atvēru paciņu un tās saturs man nelika vilties. Izdvesu mazas meitenes "ouuwwww", kam sekoja vēl mazākas meitenes "double ouuwwww".

Paciņas jaukais saturs- šokolāde, manis minētā rupjmaize un vēstulīte, kura noslēdzas ar vārdiem "Viva la Cuba & Latvia!" Ehh, šī priecīgā diena nupat kļuva vēl priecīgāka. Paldies!