125.diena 06.02.2010

Vai zini to sajūtu, kad sāpes pierimstas un tu jūties tīri atbrīvots, kā atslēgts no važām, kā izdzīvojis žņaugšanu? Tam nav patiesāka piemēra par zobu sāpēm, kuras šovakar mani drusku pamocīja un tad lēnām atlaida vaļā. Tā sajūta ir pat tīri iedvesmojoša, justies tad, kad adatas lēnām izvelkas no smaganām un pazūd. Par spīti dizaina projektu bardzībai un matemātikas jaunumiem, esmu pamanījies šodienas mājas darbu jūru pabeigt un nākamo nedēļu sākšu ar jauniem spēkiem. Šodien arī izlēmu, ka varētu sākt dažas jaunā gada apņemšanās pabeigt pa īstam, tā teikt hobijus un projektus, kam biju gribējies pieķerties klāt jau ilgāku laiku. Pirmkārt man vienmēr ir bijusi vēlme uztaisīt Steam-punk klaviatūru. Tā ērmīgā dīvainīte izskatās šādi:

Visai eleganta un tieši manā gaumē. Otra lielā apņemšanās būtu nodarboties ar manu pusaudža aizraušanos - Mentālisma Iluzionismu. Visas tās prata lasīšanas un prāta manipulēšanas un hipnozes metodes skatuves mākslā mani neticami ir aizrāvušas. Pats tēls - tas uzvalkā tērptais mistiskais brīnumdaris ir gandrīz kā simbols un elks man. Edvards Nortons filmā "Iluzionists" tēlo mistisko magu Aizenhaimu, kurš rada līdzīgas ilūzijas, lai apkrāptu imperatora troņmantnieku un iegūtu savu dzīves mīlestību. Tieši šie tēli mani tik ļoti ir aizrāvuši vienmēr.

Un izrietot no pēdējā, man vienmēr paticis viens no ilūziju revolucionāriem Robērs-Hudīns, kurš izveidoja ļoti daudz mūsdienu ilūzijas jau pirms gadsimtiem. Viens no tiem bija paņēmiens lietot mehāniskus robotus automātus - angliski Automaton (daudzskaitlī Automata). Laima savā mākslas skolā mācās arī to, pat sagadīšanās pēc, viens no automātu būvētāju centriem atrodas tieši Falmutā. Taču tas ir apjomīgs darbs un esmu jau dažus gadus no tā kautrējies, taču laikam tagad būs tas tomēr jāuzņemās, varbūt kam tādam veltīšu pat kādu jauku emuāra ierakstu kādreiz.