128. diena 09.02.2010

Šodien, atskrējis mājās no piepildītas dienas, saņēmu e-pastu, kas lika man atcerēties kādu uz dažām nedēļām atliktu un tad aizmirstu notikumu - mūsu skolas kapelā bija foto-izstāde par Baltijas Ceļu. Tā nu atcerējies, skrēju pilnā ātrumā, lai nenokavētu, jo izstādi slēdz jau rīt, kā arī darba laiks ilga vairs tikai stundu. Šī bija arī pirmā reize, kad biju iekšā pašā kapelā, kura ir apmēram tik pat liela kā vidusmēra Latvijas lielpilsētas baznīca. Taču manu uzmanību no augstajām freskām un vitrīnu gleznojumiem novērsa melnbalto fotogrāfiju plakāti, kas rotāja sienas. Fotogrāfijās atainoti cilvēki ar cerībām acīs, neviltotu prieku, kas slēpjās džinsās, kedās un mazas meitenītes gumijniekos. Gara ķēde pār tolaik saukto Oktobra Tiltu (tagad Akmens Tilts), pa Ļeņina ielu, gar Ļeņina pieminekli, kurš pēc pāris gadiem tiks gāzts. (Tagadējā Brīvības iela, Esplenāde) Cauri Latvijas lauku nomalēm, caur Bausku uz Lietuvu un  pāri Daugavai uz Igauniju. Cilvēki, kas stāvēja uz Akmens tilta bija iemūžināti visskaidrāk - sieviete ar mazu pītu vainadziņu ar aizvērtām acīm lūkojās debesīs - ar to skatienu, ar kuru var visvairāk ieraudzīt, neko neredzot, kurš šķiet lūkojamies augšup, bet ir vērsts uz iekšu. Es nespēju neskatīties uz šo cerības pilno zelteni, nedungojot pie sevis vārdus no dziesmas "Saule, Pērkons, Daugava", kurā Rainis ierakstīja neaizmirstamās zilbes -

"Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja.
Es pamērcu pirkstu galu
Abus jūtu dvēselē"

Dzirdot "Dziesmu Svētku" kopkori izpildām šo dziesmu man neviļus riešas aizkustinājuma asaras. Tieši tādu pašu aizkustinājumu es šodien sajutu vērojot izliktās fotogrāfijas, tik tālu no mājām. Lieta, kas mani satrieca visvairāk bija karogi - Latvijas Sarkan-balt-sarkanais, kā arī Igaunijas, Lietuvas un pat Krievijas trikolori. Karogi, kas bija (vismaz nomināli) aizliegti Padomju savienībā, tika saglabāti atvilktnēs, skapjos celofānā, lai kodes tos nesagrauž.  Šie karogi gaidīja atvilktnēs dienu, kad atkal redzēs saules gaismu. Tas man lika par daudz ko aizdomāties un varbūt pat kaut ko šovakar par savu politisko ideoloģiju uzrakstīšu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru