132. diena 13.02.2010

Vakarnakt ap vieniem naktī mani pamodināja bariņš bļaujošu, manāmi iereibušu jauniešu, kas nav pārlieku neparasti. Taču dažas minūtes pēc tam, cenšoties iemigt, es saklausīju gaitenī kādas meitenes raudas. Es nepievērsu sākumā tam uzmanību, taču tās ieilga, tādēļ izgāju paskatīties. Gaitenī, iepretim manām durvīm uz zemes sēdēja meitene, kas raudāja. Viņa bija novēmusi grīdu tepat pie durvīm un uz sienas bija asinis. "Are you ok?" es viņai pajautāju pieejot tuvāk un tad es ieraudzīju, ka viņas roka ir asinīs. "wait right here, i'll be right back" es teicu skrienot lejā pa gaiteni savos šortos un basajās kājās. Noskrēju līdz pirmā stāva apsarga postenim un viņš ar jaukais biezā skotu akcentā runājošais vīrietis man sekoja. Nokļuvuši notikuma vietā, meitenei jau palīdzēja kāds viņas, draugs, kas turēja viņai mitru dvieli pie pieres. Apsargs savā akcenta, pajautāja vai ir izsaukta ātrā palīdzība, saņēma atbildi, ka nav un piezvanīja 999 (vai kāds nu ir numurs UK) Es pārliecinājos, ka viss ir kārtībā un devos atpakaļ uz istabu, pēcāk aiz durvīm dzirdot kā atbrauc mediķi, palīdz meitenei un iztaujā, kas noticis. Klausoties sarunā, sapratu, ka iereibusī meitene esot skrējusi uz tualeti pavemt, taču ātrumā griežoties, ieskrēja sienas stūrī pie durvīm. Pārgriezusi uzaci, viņa nokrita uz zemes un sākās vemšana. Tā nu asiņojot, apjukusi un sāpēs viņa tur sēdēja kādu laiku. Šodien no cilvēkiem uzzināju, ka griezums bijis visai nepatīkams un viņa vēl ir slimnīcā. Uz jautrākas nots šodien arī monotoni atkal pildīju matricas un sastādīju savu ēšanas grafiku nedēļai. Taču pēc jaukās sarunas ar mīļumu (kuram es arī pasūtīju jaukas biļetes izrādei maijā) man nācās skatīties uz pretīgo draugiem.lv noformējumu, kurš tā vien prasās, lai to nogalinātu, sadurtu ar šķērēm un līķi izmestu Olaines mežā. (Neprasi kādēļ Olaine, vienkārši likās laba vieta, kurā izmest līķus) Ja es būtu sērijveida slepkava... Šodien arī tiku pie jaunvārda "dūmmigla", lai tiktu vaļā no latviskojuma "smacenis" un anglicisma "smogs"