141. diena 22.02.2011

Mans nopirktais lietussargs tiešām noder. Ejot no Džeimsa Vata ēkas uz Rankina ēku, varēju visiem izrādīties, ka mans lietussargs mani aizsargā no krītošajām sniegpārslām, kamēr viņi mirkst un salst. "Yeah, Bitchezz!" Šodien biju arī iepirkties par 20 mārciņām ar cerību, ka man vairs pa nedēļu nebūs jāiet iepirkt pārtiku. Es atzīstu, ka 20 mārciņas varbūt ir padaudz 5 dienām, taču jāpalutina sevi arī šad tad ir. Es pēdējos dažus mēnešus esmu "paēdušai Latvijai" ziedotājs, tādēļ varbūt mana sirdsapziņa nav tik smaga, cik tā citādi varētu būt. Ja tic ziedot.lv (un man nav pārāk liels iemesls neticēt), tad viena pārtikai paka izmaksā 8,50 Ls.
Papildus tam, ka manā ledusskapja atvilktnē vairs nav vietas, arī cilvēki no mājām man atsūtīja jauku pārtikas paku ar ātri vārāmajām auzu tumēm, buljona zupām un rupjmaizi. Jūtos neticami lutināts. Šodien arī pildīju ģeoloģijas testu, kas bija pilnīga izgāšanās, nespēju atbildēt kādus 20% no visiem jautājumiem, turklāt par katru nepareizo atbildu punktus ņem nost.
Tiesa gan dizaina brīnumu piebeidzu gandrīz pilnībā un ceru, ka šis saplākšņa/papīra brīnums spēs noturēt iecerētos 50 kilogramus. Tā korpuss izskatās tik slaids, ka esam nopietni sākuši to apšaubīt, taču cerība vēl pastāv. Kā nekā esam sākuši saskatīt kļūdas arī citu cilvēku dizainos un klusībā ceriem, ka tie sabruks ātrāk.

Ū, ū, un šodien es arī redzēju policijas zirdziņus! Tādi braši mīluļi, savā ziņā pat uz īsu laiku palika žēl, ka Vinets Veldre neatjaunoja kavalēriju, kad viņam bija tāda iespēja.