140. diena 21.02.2010

Tā kā man ir nedaudz laika pirms jaukajām rīta lekcijām, tad nodomāju nedaudz parakstīties šeit. Taisnībsakot, visas brīvdienas tika pavadītas bibliotēkā, kurā aktīvi lasīju un rakstīju. Esmu uzstādījis sev mērķi lasīt 20 lpp dienā un sarakstīt 1000 vārdus nedēļā, un šobrīd visus šos iepriekš uzstādītos mērķus pildu (lai arī ir tikai pirmā nedēļa). Šodien aiz loga snieg! Lai arī āra temperatūra ir pārāk augsta, lai sniegs arī spētu uzkrāties- tas tūdaļ nokritis jau izkūst un pārvēršas peļķē. Man par lielu laimi, es vakar izlēmu beidzot nopirkt lietussargu. Kopā ar rīsu bļodiņu, tas papildināja manu iepirkuma grozu un iztukšoja maciņu. Vēl divi jauki pirkumi ir Svengali kāršu komplekts un Korg Nanopad.

Mani pēdējās dienas arī visai ļoti liek aizdomāties Lielbritānijas pieklājīgums un tas, ka es esmu kļuvis līdzīgs viņiem. Nu, tu jau zini, visi tie "paldies" un "lūdzu" un "atvainojiet". Es pat esmu sevi pieķēris atvainojamies par it visu it kā tā būtu noteikta sociālā etiķete un veids kā neizskatīties dīvainam. Un tā manī ir iekalta doktrīna, tai nav reāla pieklājības seguma, tādēļ es esmu to sācis pat nedaudz ienīst. Man par to lika aizdomāties vakardienas notikums. Tesco biju iegājis, lai nopirktu pienu, un redzēju, kā kāds vīrietis ieskrien čipšu stendā (nu tajā lielo kartonu kastu slejā) ar plecu un pasaka automātisku "excuse me!" Manuprāt tikai pēc īsa laika viņš saprata, ka atvainojas nedzīvam kartona stāvam. Lai nu kā, turpmāk lietošu šīs pieklājības frāzes tikai tad, ja tiešām tā domāšu.