134. diena 15.02.2011

Šis rīts bija īpatnējs. Pamodos, lai dotos uz treniņu, taču, ejot uz virtuvi, man no rokām izslīdēja mana bļodiņa un saplīsa uz pusēm. Tas atmeta manas cerības tuvākajās dienās malkot brokastu pārslas, taču arī nedaudz saniknoja un es devos uz virtuvi, atkārtodams "fuck, fuck, fuck" pie sevis visu laiku. Izskrienot ārā nebija labāk, jo nakts bija bijusi ļoti auksta un gandrīz garantēja manu nosalšanu. Turpretim nelielu gaismas staru rītam deva kāds savāds viesis, kuru satiku ejot gar parku. Parkā, kurā parasti skraida apkārt vāveres, pašā stūrī bija atnākusi lapsa. Es apstājos, lai saprastu, ka tā tiešām ir lapsa un ļoti cieši uzturēju acu kontaktu uz pāris sekundēm. Pēc treniņa pieveicu matricu kontroldarbu ar nelielām grūtībām, taču ceru uz to labāko. Salīdzinoši garais vakars laikam būs jāvelta, lai beidzot atsāktu rakstīt (neesmu to darījis jau kādu laiciņu)