136. diena 17.02.2011 otrā daļa

Tikko atgriezos no bibliotēkas, kurā izbaudīju to mieru un klusumu kāds ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi nodotos lasīšanai. Vakar sarunājos par to, cik vajadzīgas ir klusas vietas, kurās palasīt un pamācīties bez traucēkļiem. Mūsu skolas bibliotēka ir sadalīta dažās zonās, kuras ir zaļās, dzeltenās un sarkanās zonas. Zaļās zonas ir paredzētas mācībām grupās - tajās ir ļauts sarunāties, darboties un ēst/dzert. Dzeltenās zonas ir veltītas klusumam, tajās nedrīkst sarunāties un dzert tikai dzērienus aizveramās pudelēs un ēst tikai konfektes avi līdzīgus mazus našķus. Sarkanā zonā ir līdzvērtīga mūku cellei. Tā ir maza šaura kabīnīte, kurā nav interneta un aizliegts ēst vai sarunāties vai šķaudīt, vai darīt jebko, kas traucētu tibetiešu mūka 210 gadu ilgo meditāciju. Šodien bija dzeltenajā un lasīju par brīvību un vienlīdzību. Papildus izbaudīju arī sava mīļā 5. stāva aneksu, bet tur kļuva par aukstu, tādēļ pārvācos. Man ļoti patīk bibliotēkas aura - liek man justies tādā pilnvērtīgā akadēmiskā vidē, tā tagad ir mana mīļākā vieta visā skolas teritorijā.