131. diena 12.02.2011

Man matemātiku dažas pēdējās stundas pasniedz profesors Trevors Deiviss, kas runā ar ļoti augstmanīgu velsiešu akcentu un rēķina milzīgas kalkulācijas galvā, pēc kurām visi uz viņu skatās ar puspavērtām mutēm un domā: "pag, viņš to tikko izrēķināja? GALVĀ?" Tad arī es pārskatu uzdevumus un saprotu, ka arī to varu, taču ne tuvu tik ātri, laikam esmu ierūsējis. (Fizisku iedomājos liet motoreļļu ausī, lai ieeļļotu smadzenes.) Mūsu Materiālu skolotājs profesors Viljamss ļoti labi spēj atdarināt Deivisa balsi un pamanās pa vidu savai konservatīvistu propagandai iestarpināt arī kādu Deivisa izķēmojumu. It īpaši kombinācijā ar kādu matemātiķu joku. Un šodien matemātika mani ir izvedusi - dumjās matricas ir smalkas un kaitinošas un viņas paciest ir ļoti grūti. Viena maza kļūda maksā visu matricu un ir ļoti grūti pēc tam izprast kas un kā īsti notiek un vai vispār ir radusies kļūda. Ja matrica būtu cilvēks, viņa būtu klases tusnīte, kuru visi izsmej, kura nesaprot pati sevi un un kuras raksturu vienmēr ir grūti noteikt  (to determine). Taču par spīti viņas raksturam visi viņu ienīdīs tā vai tā.