200. diena 01.10.2011

Šī ir savdabība jubileja šim mazajam rakarim, kurs nu jau vairs nav mazs, bet ir sasniedzis 200 dienas un kvantitātes ziņā ir samērojams ar mazu grāmatiņu. Taču man netīk svinēt jubilejas, tās ir pārāk mazsvarīgas. Tādēļ atgriežamies Glāzgovā! Tātad šodien bija pirmā izteikti lietaina un pretīgi drēgnā diena. Uzreiz sajutos kā atgriezies Skotijā, un ar nepacietību gaidu pirmās ziemas dienas, lai atkal ceļi būtu aizsaluši un mācības atceltas. Par spīti šodienas drēgnajam laikam notika kārtējie protesti un skaists gājiens, kurš bija daudz garāks par iepriekšējajiem.

 

Tā kopējais garums bija vairāki kvartāli un kā čūska tas riņķoja apkārt pa manu apkaimi starp mājām. Protests ir pret valdības izdevumu samazinājumiem, jebšu "konsolidāciju" kā to mēdza saukt mūsu pusē (un par laimi šogad pēdējo reizi mēs šo vārdu reāli lietosim) Toriji nekad nav bijuši mīlēti Skotijā, taisnībsakot, ir maz vietas, kur viņi ir tik nīsti ka Skotijā. Kā kāds komiķis reiz izteicās par to, ka vairāki miljoni tiks tērēti Margretas Tečeres bērēm: "Par to naudu katram cilvēkam Skotijā var nopirkt lāpstu un mēs izraksim bedri tik dziļu, ka spēsim viņu atdot Sātanam personīgi."