Ja tevi eksperimentālos nolūkos ieaicinātu telpā un noliktu priekšā divus violetā toņus, viens būtu vairāk zilgans, bet otrs sarkanīgs. Ja tev liktu nosaukt kurš tavuprāt ir lillā un kurš violets kā tu atbildētu? Vai tev būtu taisnība? Jā un nē. Lingvistiski vārds "lillā" ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē "violets" pēc savas definīcijas, līdz ar to šīs abas krāsas ne ar ko neatšķiras, taču uzaugot un dzirdot šos abus vārdus, mēs tos esam asociējuši ar kādu noteiktu toni, proti pielikuši konkrētai krasai mūsu galvās konkrētu birku ar uzrakstu "violets" vai "lillā". Tā kā indivīda attīstība mēdz mainīties katrā cilvēka un ir visai individuāla, tad atšķirsies arī viedokļi par to, kas ir violets un kas lillā. Cilvēku izpratne par krāsām mainās arī ejot laikam, proti tikai knapi pēdējā gadsimtā mēs esam ieguvuši tradīciju, ka mazas meitenītes valkā rozā, taču puisīši valkā gaiši zilu. Lielāko daļu modes vēstures bija pilnīgi otrādi, puisīši valkāja rozā, bet meitenītes gaiši zilu. Pastāvēja uzskats, ka rozā ir vīrišķīgāka krasa (varbūt atvasināta no kareivīgā sarkana) bet gaiši zila nomierinoša. Ne velti Jaunava Marija parasti tika gleznota nomierinošā gaiši zilā. Taču tagad knapi var ieiet kādā veikala kur nav kāds milzīgs stends, izkrāsots rozā, domāts mazām meitenēm. Varbūt ar izbalējušām asinīm klāts balts krekls savā rozā tonī tomēr saglabā daļu vīrišķības, kuru mēs esam aizmirsuši...
Runājot par kaut ko nedaudz priecīgāku, šodien Glāgovā spīd saule un man rīt jādodas pildīt Surveying un ceru, ka laika apstākļi noturēsies. (Turam īkšķus, vai īkšķi, jo ar otru roku jāraksta.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru