225. diena 26.10.2011

Kārtējā, taču par laimi pēdējā Surveying diena. 12:55, stunda un piecas minūtes, pirms sākas mana nodarbība, kuru nokavēt nedrīkst, beidzas Mehānika un varu doties uz bibliotēku, lai izprintētu darbam nepieciešamos dokumentus. 13:02, nonāku bibliotēkā un sāku savu tradicionālo gājienu uz 4. līmeni, kurā parasti atrodas kāds brīvs dators, pie kura var šo to izprintēt. Ierodoties 4. līmenī es konstatēju, ka visi datori ir aizņemti, kas ir visai slikts signāls, jo nerakstītais bibliotēkas likums vēsta, ka, ja ir aizņemti visi datori 4. līmenī, tad ir aizņemti visi datori visos līmeņos. Taču, man nav iespēju atkāpties, man jāturpina ceļš un jāatrod dators. Kļūstu nedaudz nervozs. Tā nu es kāpju pa kāpnēm augšā iemetos aci katrā līmenī. (Protams, pārnestā nozīmē, lai gan būtu forši, ja man būtu acs protēze un es varētu iemest aci it visur, it īpaši meitenēm klēpjos, lai viņas spiedzot zaudētu prātu.) Katrs līmenis bija aizņemts un nerakstītais likums sāka piepildīties, katrā nākamajā stāvā es biju jau aizelsies. Taču 13:17 es tomēr tiku pie datora 8. līmenī un priecājos, ka nu spēšu izprintēt to ko man vajag. Bet šeku! Man nav printēšanas kredīta, kuru jāatjauno 1. stāvā. Skrienu visus ceļu lejā, tur nepieņem manu banknoti, steidzos to mainīt veikalā pāri ielai. Nervozēju jau neiedomājami. Samainu naudu, atjaunoju kredītu, nokavēju liftu, dodos atkal kājām uz 8. stāvu. Pa šo laiku manu vietu jau ir ieņēmis kāds cits un stresa līmenis izskrien cauri griestiem. Staigāju atkal pa stāviem, meklēju, līdz atrodu kādu, kas jau dodas prom un es nepacietīgi mīņājos aiz viņa. Tiku pie datora, gaidu kamēr tas ielogosies un tad izprintējis lapas, skrienu uz fakultāti. 13:40. Paspēšu, bet knapi un jau jāskrien uz Rankina ēkas 2. pagrabu, lai savāktu ekipējumu un dotos uz parku, kur Viljamss mūs jau gaida. Lietus vēl nelīst un mēs par to esam priecīgi. Visas grupas nostājas lielā laukumā, katrs uz sava stūra, katrs uzstāda savu ekipējumu un mērīšana var sākties. Mēs neesam pati lēnākā grupa un varam pabeigt nedaudz pirms 16:00. Taču ir vēl viena grupiņa, kuru jāgaida un tad sāk līt lietus. Gaidām minūtes padsmit, taču mirkstot lietū tā šķiet pēc pusstundas. Taču beigās izmirkuši tomēr esam katrs savās mājās. Jūtos pārvarējis veselu gadu.