Šodien pēc visa bija visai interesants laboratorijas darbs. Tiesa, man būs visai jānopūlas, lai paskaidrotu kādēļ tas bija interesants. Lai saīsinātu stāstāmo, mēs būtībā spaidījām dažāda veida zemi trauciņos un to spaidot centāmies to aprakstīt. Anyway, tas savā ziņā izpildīja manu sapni spēlēties ar ļoti daudz un dažāda veida smiltiņām, saslapināt tās, paspēlēties vel drusku un pusgudri atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Labi, labi, bija arī nopietnā daļa, kurā mēs mērījām dažādus zemes kritērijus un centāmies noskaidrot cik stipra tā ir un vai mūsu jaukā celtnīte spēs noturēties uz tādas zemītes. Bet, ja godīgi, tad visa tā spēlēšanās un iespēja pamīcīt mālus un smiltis bija nolādēti izklaidējoši. Un tad vēl paspēlēties ar mikroviļņu krāsni un tvaicēt no zemītes ārā lieko ūdentiņu... uhh izbaudu, pat runājot par to. Un vēl, tikai nesen es uzzināju, ka soli pretī manai bibliotēkai ir savāda mākslas instalācija.
No sākuma man arī tā likās, jo daļu no sola veido tāds savāds, balts izcilnis, kurā nu nekādi nevar sēdēt un tikai rūpīgāk ieskatoties un vēl izpētot mazo gropu, kas ir tam blakus, es nodomāju: "Nu nevar būt!" Man izrādījās taisnība, soli ir modelēti pēc veciem anatomijas galdiem, uz kuriem preperēja līķus. Tagad man būs jo īpaši atkal baisi doties vēlos vakaros no bibliotēkas uz mājām. Ou, crap, ir jau vakars!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru