201. diena 02.10.2011

Svētdiena. Drēgna. Paciešama. Šodien guvu apstiprinājumu maniem novērojumiem par dzīvokļa biedriem. Bija savādi, ka pirmās trīs dienas es nesatiku nevienu pašu cilvēku savā dzīvoklī, visi ieradās citādos laikos nekā es. Pirmajā reizē kad iegāju virtuvē, tad ledusskapi klāja alus un sidra pudeles, kā arī litra pudele Vodkas. Ledusskapis bija pilns jogurta un Budweiser alus. Tas nozīmē tikai to, ka manā dzīvoklītī dzīvo pus-uz-pusi zēni un meitenes. Viens no puišiem noteikti ir Amerikānis. Tikai amerikāņi un cilveki bez jebkādas alus gaumes spētu turēt ledusskapī tik daudz "Bud". Uz tualetes sienas plakāta ķīnieši raksti, kurus (pateicoties Elīnai) no Japāņu tagad atšķiru. Bet meitenīgā rokrakstā un ar gādību, kādu no puišiem parasti nevar sagaidīt. Vannas istaba ir zobu pasta no Vācijas - jūtīgām smaganām, izskatās gandrīz ārsta izrakstīta. Svētdien visus savus esošos dzīvojamās telpas biedrus arī satiku. Markuss tik tiešām ir no Vacijas, no Damštates, precīzāk, kur mācījās tehniskajā Universitātē. Jauks puisis, baudāms sarunu biedrs, dodas trenēties tikai drusku vēlāk nekā es no rītiem. Dženija, savukārt ir jauka aziāte no Zviedrijas, un viņa drusku šausminājās, kad pastāstīju cik slikti man gāja ar lietu pēdējo reizi kad biju Stokholmā. Bet mums bija patīkama saruna, kamēr es taisīju vakariņas un viņa tīrīja mūsu aizsalušo ledusskapi. Skots ir amerikānis, daudz par viņu vairs nezinu, jo viņš bieži uzturas sava istabā. Pēdējā iemītniece ir Einija, kuras izcelsme man ir nezināma, es viņu satiku tikai vienreiz, kad viņa mazgāja traukus. Visai īsa un padrukna meitenīte, bet nešķita nepatīkama. Ceru, ka iedzīvošos starp viņiem.