205. diena 06.10.2011

Šodien nu gan man uzmācās drausmīgākā rudens depresija. Nekādi ilgstoši nespēju izpildīt mehāniku, šodien līst uz nebēdu, kā arī jūtama savāda garastāvokļa lejupslīde pat tāpat vien. "Bet nekas", es nodomāju pie sevis, "man ir jauka meitene, kas mani mīl un kuru mīlu es, man ir draugi, kuri par mani šad tad atceras un dzīvē vienmēr viss noskaidrojas." Parasti gan tā ir, ka atbraucot šeit ir jāpārvar mazs negativitātes punkts, kurš pāriet ar laiku un pārvēršas Rutīnas kundze. "Labrīt, Rutīnas kundze, vai jūs nevēlētos izvākties no manas dzīves?" bieži jautāju es pirmdienas rītos. Šodien bija arī pirmā, krusa, kas spēj visai sabiedēt, bet vismaz pēc tās bija saulīte, kuras laikā spēju safotografēt bildes, kuras ielikt draugos (jo sen to neesmu darījis) Bet tikko es to mēģināju tā pārstāja darboties galerijas. Vai es vainīgs?